Noliktava pārtop par viesnīcu, mākslas galeriju, biroju ēku un jahtu centru

Vecajā ostas spīķerī, kur pašlaik aktīvi noris rekonstrukcijas darbi, jau gada nogalē ekspluatācijā tiks nodota rekonstrukcijas 1. kārta. Projekta attīstītājs SIA «MIG Holdings» plāno ēkā izvietot birojus, dizaina viesnīcu, mākslas galeriju, kā arī modernu jahtu centru.

Plānots, ka decembrī ēkas rekonstruētajā vidusdaļā un gluži no jauna tapušajā stiklotajā piebūvē izvietosies dažādi biroji. Lielākais nomnieks jaunajā ēkā būs AS «Hansabanka», ar kuru nule kā noslēgts līgums par telpu nomu. Jaunā filiāle izvietosies 2 stāvos, aizņemot nepilnus 700 m2 – tā būs viena no lielākajām Hansabankas filiālēm Latvijā.

Gaumīgākās un mūsdienīgākās biroja mēbeles Latvijā piedāvā Atticus (http://www.birojamebeles.lv/). Biroja galdi, sapulču galdi, krēsli skapji, pieņemšanas telpu mēbeles – viss pieejams plašā izvēlē. Visas mēbeles ir pieejamas gan modernā, gan klasiskā dizainā.

Uz jaunām telpām pārcelsies arī Zemesgrāmatas Liepājas nodaļa, ar kuru tika noslēgts nomas līgums, uzvarot Tiesu administrācijas izsludinātajā atklātajā konkursā par telpu nomu. Spīķerī atradīsies arī Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs un Latvijas Pasts, kā arī apdrošināšanas kompānija un citi biroji. No ēkas birojiem paredzētās platības pašlaik ir iznomāti 70 %.

Pilnībā ēkas rekonstrukciju un biroju iekārtošanu ar mēbelēm plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Vecajā, rekonstruētajā ēkas daļā tiks izvietota dizaina viesnīca ar 40 viesu numuriem. Jaunā viesnīca tiek veidota, lai tā kļūtu par vienu no interesantākajām dizaina viesnīcām Latvijā. Ēkā atradīsies arī restorāns ar vasaras terasi. Pirmajā stāvā līdzās viesnīcas uzņemšanai atradīsies arī liepājnieku iecienītā mākslas galerija «Māja».

Ēkas rekonstrukcijas un interjera projektu veido arhitekts Agris Padēlis – Līns, kuram ir liela pieredze līdzīgu projektu veidošanā. Interjera izstrādes pamatideja ir saglabāt veco arhitektūru, apvienojot to ar jaunām arhitektūras idejām un risinājumiem.

Kā ļoti atraktīva ēkas daļa būs jahtu centrs ar savu administrāciju, viesu reģistrāciju, atpūtas zonu, interneta piekļuves punktu un informācijas stendiem par burātājiem svarīgām aktualitātēm. Lai palielinātu jahtu uzņemšanas kapacitāti, plānots pilsētas kanālā uzbūvēt pontonus ar kopējo garumu 75 metri. Tuvāko 3 gadu laikā ir mērķis sasniegt 1000 apkalpoto jahtu skaitu sezonā.

Projekta ietvaros paredzēta arī apkārtējās teritorijas labiekārtošana, šajā pilsētas centra daļā veidojot pievilcīgu un sakārtotu vidi, kas uzskatāms par vērtīgu ieguldījumu pilsētas infrastruktūras pilnveidošanā. Ēka atrodas ideālā vietā – pašā pilsētas centrā blakus ostas piestātnei. Apmeklētāju ērtībai tiks izveidota arī bezmaksas auto novietne ar vairāk nekā 110 stāvvietām. Ēka labi eksponējas iepretī topošajai koncertzālei.

Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas ēkas kopējā platība sasniegs 7000 m2. Kopējās projekta investīcijas tiek plānotas 3 miljonu latu apmērā. Šogad apjoma ziņā Liepājā šis ir viens no lielākajiem nekustamā īpašuma un biroju investīciju projektiem.

«Šis ir viens no galvenajiem projektiem, kas veicinās visas Liepājas promenādes iedzīvināšanu, lai jau tuvākajā nākotnē tā piesaistītu jaunas investīcijas citu ēku atjaunošanā un labiekārtošanā ar mēbelēm un rezultātā kļūtu par vienu no nozīmīgākajām Liepājas centra sastāvdaļām,» saka Aigars Kesenfelds, SIA «MIG Holdings» (SIA «Māja – Investīciju Grupa» šā gada 2. oktobrī mainījusi nosaukumu) valdes priekšsēdētājs.

Pēc nodošanas ekspluatācijā ar ēkas iznomāšanu un apsaimniekošanu nodarbosies SIA «MIG Holdings» meitas uzņēmums SIA Nekustamie īpašumi «Māja», kas ir specializēts namu apsaimniekošanas uzņēmums ar lielu pieredzi šajā jomā – pašreiz šis uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā 40 nekustamo īpašumu.

SIA «MIG Holdings» ir holdingkompānija, kas pilda nekustamo īpašumu, biroja ēku portfeļa un saistīto uzņēmumu kapitāla daļu turētāja funkcijas, koordinē jaunu projektu attīstību, kā arī pārrauga savas kapitāla daļas saistītajos uzņēmumos. Kopā saistīto uzņēmumu struktūrā ietilpst 13 uzņēmumi un to grupas.

Slavenību stiliste Elīna Štobe prezentē savu pirmo autorkolekciju «Slow»

Piektdien, 21.oktobrī, VEFā notikušās Modes manifestācijas laikā savu pirmo autorkolekciju SLOW prezentēja stiliste Elīna Štobe, kura līdz šim bija pazīstama kā populāru Latvijas un ārvalstu skatuves mākslinieku, TV projektu, reklāmu un modes skašu tēla veidotāja.

«Man ir īpašas un tuvas attiecības ar modes pasauli kopš agras bērnības, kas nu vainagojušās pašas radītā kolekcijā, kurā realizēju savas personības dziļākos pārdzīvojumus, ļaujot uzplaukt ziedam, kur katra detaļa pārdomāta un konstruēta tā, lai tērpa nēsātājai iedvestu pārliecību: tu ziedi, tu esi iedvesma, apturi laiku un baudi vasaru četru sezonu garumā!» par savu jauno kolekciju SLOW saka Elīna.

SLOW sieviete ir pārliecināta un vienlaikus – trausla; tieši tik, cik nepieciešams, lai aizrautu sev ziedēt līdzi. «Kolekciju raksturo klasisks siluets un grafiski meklējumi ierastām līnijām ar prioritāru virsuzdevumu kalpot tērpa lietotājai, piekļauties ķermeņa līnijām un iedrošināt ziedēt un aizraut…» vēl piebilst māksliniece.

Stila dizaineres Elīnas Štobes portfolio veido vairāki simti spilgtu imidžu un stila pārvērtību, un, būdama stila dizainere, Elīna veidojusi tēlu estrādes dziedātājai Gabrielai da Silvai (Maskava), mūsmāju dziedātājiem Jānim Stībelim, Antrai Stafeckai, Ievai Kerēvicai, Emīlam Balcerim, Marijai Naumovai, Olgai Rajeckai, projektam «Tev tuvumā» (mūziķiem Martam Kristianam Kalniņam, Arturam Skrastiņam, Valteram Frīdenbergam, Kristianai Stīrānei), izcilajam kinorežisoram Jānim Streičam u.c.

Papildus akadēmiskai dizaina izglītībai Elīna Štobe apguvusi imidža dizainera un fotosesiju stilista praksi. Lielāko pienesumu mākslinieces profesionalitātei devusi sadarbība ar atzītiem fotomākslas meistariem un dalība starptautiskās meistarklasēs, kā arī darbs reklāmas un godalgotos video projektos.

Savukārt kopš sestdienas, 22.oktobra, Elīnas darinātā kolekcija iegādājama latviešu dizaineru veikalā «Taste Latvia» «Galerijā Centrs».

«Gors» svin Mākslas galerijas jubileju un izsludina jaunu izstāžu projektu pieteikumu konkursu

Februāra beigās ar tēlnieka Gļeba Panteļejeva izstādes «Latgales rapsodija» atklāšanu Latgales vēstniecības «Gors» Mākslas galerija svinēja savu pirmā darbības gada jubileju, bet martā tiek izsludināts izstāžu projektu pieteikumu konkurss 2018. gadā galerijā apskatāmajām izstādēm, informē Edīte Husare, Latgales vēstniecības «Gors» (SIA «Austrumlatvijas koncertzāle») Mārketinga nodaļas vadītāja.

2016. gada sākumā, piesaistot profesionālu izstāžu kuratoru, Latgales vēstniecība «Gors» uzsāka Mākslas galerijas iniciatīvu, lai turpmāk koncertzāles apmeklētājiem piedāvātu Latvijas kultūrtelpā nozīmīgu un interesantu dažādos žanros strādājošu mākslinieku darbu kolekcijas. Pirmais darbības gads pierādījis kā mākslinieku, tā Latgales vēstniecības «Gors» apmeklētāju interesi par iespēju Rēzeknē gan izstādīt, gan apskatīt daudzveidīgu izstāžu piedāvājumu.

GORS Mākslas galerijā gada laikā bijušas skatāmas 10 dažāda veida izstādes, kurās pārstāvētas gan glezniecība, gan grafika, gan arī fotogrāfijas. Mākslas galerijas stāstu aizsāka gleznotāja Roberta Muža personālizstāde «Latvija. Ainava. Portrets», kurā tika eksponēta plaša ainavu retrospekcija, kā arī Latvijas vēsturē nozīmīgu personību portretu izlase. Gada laikā Latgales vēstniecībā GORS bija skatāmas arī mākslinieku Ilgvara Zalāna, Anitas Melderes, Mētras Štelmaheres, Ingas Onževas, Pāvela Ostapceva, Ilzes Lībietes un citu autoru darbi.

Mākslas galerijas kuratore Guna Kalnača, atskatoties uz aizvadīto gadu, secina: “Gada laikā kopā ar Latgales vēstniecības GORS komandu esam meklējuši iespējas intensīvo un daudzveidīgo koncertdarbību bagātināt vēl ar vienu mediju – vizuālo mākslu. Paldies māksliniekiem, kuri īpaši šīm izstādēm radījuši jaunas kolekcijas, respektējot telpas specifiku un plašo skatītāju loku, esam rādījuši arī interesantas retrospekcijas, ņemot palīgā no muzeju krājumiem deponētus darbus. Interesanta bija pieredze gleznotājas Diānas Īves darbus integrēt viņas vectēva Jāņa Ivanova koncerta scenogrāfijā. Plašu Diānas Īves darbu personālizstādi koncertzālē redzēsim šajā vasarā. Tā ir viena no mūsu vēlmēm – aicināt izstādīties arī māksliniekus, kuru saknes paaudzēs meklējamas Latgalē. Bet ne tikai – koncertzāles galerija ir atvērta kā jauno mākslai, tā klasiskām vērtībām.»

Latgales vēstniecības «Gors» vadītāja Diāna Zirniņa pauž prieku, ka izdevies attīstīt vēl vienu kvalitatīvu mākslas vietu valstī, turklāt reti kur citur Latvijā kādā autora darbus apskata tik daudz apmeklētāju, kas panākts Mākslas galerijas saturu sasaistot ar pieejamību «Gors» apmeklētājiem – gan ikdienā, gan pasākumu laikā.

2018. gada izstāžu pieteikumus Latgales vēstniecība «Gors» gaida līdz šī gada 30. aprīlim.

Izstāžu projektu konkursā aicināti piedalīties mākslinieki un kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupas vai personālizstādes, kuratora veidotas izstādes u. c. izstādes. Plašāka informācija, konkursa nolikums un pieteikuma anketa atrodami Latgales vēstniecības GORS mājaslapas sadaļā «Izstādes».

Latgales vēstniecības «Gors» Mākslas galerijas notikumi tiek īstenoti ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas «Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamība Latgales vēstniecība «Gors» un Rēzeknes pilsētas domes atbalstu.

Latvijas mākslinieku darbus pasaules tirgū iekļauj 20 000 eiro cenu grupā

Latviešu mākslinieku darbi pašlaik starptautiskā mākslas vidē iekļaujas cenu grupā līdz 20 000 eiro, šodien vēsta laikraksts «Latvijas Avīze», norādot, ka ir arī izņēmumi.

Mākslas galeriju īpašnieki, mākslinieki un mākslas kolekcionāri apgalvo, ka atjaunotās brīvvalsts laikos Latvijā nav izveidojies mākslas tirgus. Galerijas «Jēkabs» vadītājs Jānis Piesis laikrakstam norādījis, ka bez plašāka noieta pasaulē pašmāju mākslinieku veikums iestrēdzis dzimtenē, tāpēc Latvijā par skatītāju un ari pircēju cīnās gan vecmeistaru darbi, gan jauno mākslinieku veikums.

Līdz ar to pat ļoti augstvērtīgu darbu cena varot būt visai pieticīga. «Ja mūsdienu māksliniekam izdodas ieņemt vietu starptautiskā vidē, viņa darbu cenas tomēr vidēji ir augstākas nekā Latvijā,» norāda Piesis. «Latvijā par dažiem desmitiem eiro var sākt veidot savu akvareļu un grafikas darbu kolekciju. Par 100 līdz 150 eiro jau iespējams iegādāties paliekošu vērtību, bet cenu griesti par latviešu mākslas pamatlicēju darbiem mērāmi daudzos desmitos tūkstošu eiro.»

Galeriju īpašnieki ari atklāj, ka dalība prestižajos pasaules notikumos prasot pamatīgus līdzekļus, vidēji 20 000 līdz 30 000 eiro. «Mese finansiāli atmaksājas vien tad, ja izdodas darbus ari pārdot,» norāda galerijas «Daugava» vadītāja Anda Treija.

Mākslinieks Ritums Ivanovs norāda, ka pamatā viņa gleznu ievērojamās cenas ārzemēs esot mīts un daudz no vietējā tirgus neatšķiroties, taču ārzemju pircēju interesi viņš nenoliedz.

Laikraksts apkopojis publiski pieejamo informāciju par mūsdienu latviešu mākslinieku pārdotajiem darbiem. Finansiāli visaugstāk tikusi novērtēta Raimonda Staprāna glezna «Zilā laiva», kas 2014. gadā pārdota par 87 500 eiro.

Vieni no Latvijas labākajiem dizaineriem tiekas īpašā modes vakarā

12.jūnija vakarā veikalā «Taste Latvia» norisinājās īpašs modes vakars, kurā apģērbu gardēžiem bija iespēja pamielot acis un arī iegādāties kādu Latvijas labāko dizaineru veikumu.

«Taste Latvia» rīkoja īpašu vakaru, kurā modes cienītājiem bija iespēja iepazīties ar Antras Hannas Pujēnas zīmola «Cinnamons Atelier», Aleksandra Pavlova zīmola «Alexander Pavlov» un dizaineres Natālijas Jansones jaunajām apģērbu kolekcijām.

Viesus priecēja visu trīs dizaineru uzrunas, skaidrojumi par jaunajām modes tendencēm, kā arī iespēja tās aplūkot klātienē, vērojot viņu tērpu modes skates.

Ikvienu vakara gaitā redzēto tērpu varēja iegādāties, turklāt tērpiem bija īpašas atlaides, šo iespēju steidza izmantot ne viena vien sabiedrības dāma.

Pieklusinātas fona mūzikas pavadībā viesi malkoja vīnu, laikoja apģērbu, kā arī nodevās saviesīgām sarunām.

Modes baudītāju vidū bija aktrise Agnese Zeltiņa, televīzijas seja Lelde Lietaviete un televīzijas personība Gundega Skudriņa, kuras ir lielas Latvijas dizaina piekritējas.

Visas trīs modes skates parādīja, ka šovasar modē ir brūna krāsa dažādās toņu gammās.

Tieši miesas krāsas toņu apģērbs Natālijai Jansonei liekas ļoti seksīgs.

http://www.tastelatvia.lv/

Rīgā eksponēs Vācijas laikmetīgo mākslu 100 miljonu eiro vērtībā

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē «Arsenāls» top Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde – tajā paredzēts eksponēt 77 mākslas darbus, kuru kopējā vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Dižbite-Svarinska. Izstādes kurators Marks Gisborns ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” izstāžu zālē “Arsenāls būs skatāma no šā gada 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi, kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām – no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro, norāda organizatori.

Mākslas darbi uz Rīgu tiks atvesti jaunnedēļ, kad, piedaloties izstādes kuratoram Gisbornam un LNMM izstādes kuratorei Astrīdai Rogulei ar komandu, tiks sākti izstādes ekspozīcijas iekārtošanas darbi izstāžu zālē «Arsenāls».

Izstādes dizaina koncepciju ir veidojis Martins Vizbulis. Viņa uzdevums bija piemērot «Arsenāla» zāles daudzo lielformāta gleznu, fotogrāfiju un zīmējumu izvietošanai, instalāciju un video darbu instalēšanai saskaņā ar izstādes kuratora Gisborna koncepciju – četri savstarpēji saistīti stāsti par vācu mākslas procesiem.

Uz izstādes atklāšanu Rīgā ieradīsies vairāk nekā 20 mākslas darbu kolekcionāru, galeriju īpašnieku un muzeju speciālistu grupa no Vācijas, Itālijas un ASV.

Ar izstādi «Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts» tiek iezīmēts jauns posms Latvijas un Vācijas kultūras sakaru dinamikā, jo jūlijā izstādi apmeklēs Vācijas kultūras un mediju lietu ministre Monika Gritersa, un par to liecina arī lielā ieinteresētība, ko izrādīja Vācijas mākslas muzeji, mākslas galerijas, privātkolekcionāri un paši mākslinieki, kas piekrita piedalīties izstādē ar saviem labākajiem darbiem, stāsta izstādes organizatori.

Eksponēto mākslas darbu autoru vidū ir tādas personības, kā Georgs Bāzelics, Jozefs Boiss, Andreass Gurskis, Anzelms Kīfers, Zigmārs Polke, Gerhards Rihters un Villijs Zite.

Laikmetīgās mākslas izstāde «Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts» Rīgā būs skatāma līdz 21.augustam.

Izstāde tapusi ar uzņēmēja Gunta Rāvja un uzņēmuma «Forta Medical» atbalstu.

Brekte un «Galerija 21» gūst atzinību «ArtVilnius’12»

Starptautiskajā mūsdienu mākslas mesē «ArtVilnius’12» par labāko ārzemju jauno mākslinieku vecumā līdz 35 gadiem atzīts Kristians Brekte, kura darbus uz Lietuvu aizvedusi galerija «Alma», bet par labāko ārvalstu mākslas galeriju – «Galerija 21» no Latvijas.

Par labāko ārzemju mākslinieku atzīts Krišna Murari Mišra no Indijas, kura darbs iekļauts «Galerijas 21» veidotajā Indijas mūsdienu mākslas ekspozīcijā. Šo ekspozīciju kā vienu no spilgtākajiem šā gada pārsteigumiem vērtējuši arī paši mākslas meses rīkotāji.

Labākās Lietuvas mākslinieces titulu ieguvusi gleznotāja Audrone Petrašūnaite, bet labākā Lietuvas jaunā mākslinieka godalgu saņēmis Aļģirds Gatavecks. Par labāko Lietuvas galeriju atzīta Viļņas Mākslas akadēmijas tekstilgalerija «Artifex».

Mese, ko Viļņā jau trešo reizi rīko Lietuvas galeristu asociācija, aicina iepazīties ar tēlotājmākslas ekspozīciju, ko veidojušas 53 mākslas galerijas no 12 pasaules valstīm.

Līdz pat svētdienai Viļņas izstāžu centrā «Litexpo» būs apskatāmi vairāk nekā tūkstoš mākslas darbu, tiks piedāvāta arī māksliniekiem veltītu filmu programma, izglītojoši pasākumi dažādu paaudžu skatītājiem, tikšanās ar māksliniekiem, diskusijas, lekcijas un performances. Pēdējā mākslas gadatirgus dienā kļūs zināms arī skatītāju balvas laureāts.

Kā pēc meses atklāšanas raksta avīze «Lietuvos rytas», šogad ekspozīcija piesaista gan ar dzīvespriecīgiem, gan ironiskiem un provocējošiem darbiem, un daudz retāk nākas dzirdēt izsaucienus: «Bet kur te ir māksla?»

Atšķirībā no iepriekšējām reizēm šogad Viļņas mākslas mesē jau no paša sākuma jūtama arī liela kolekcionāru rosība. «Meses apmeklētāji var pārliecināties, ka mūsdienu māksla ir patiesi interesanta,» atzinusi gadatirgus mākslinieciskā vadītāja Raminta Jurēnaite.

Viņa atgādinājusi, ka «ArtVilnius’12» šogad, tāpat kā pērn, aicina arī uz «Jaunā kolekcionāra stendu», kur iesācēji kolekcionāri var iegādāties sev tīkamus mākslas darbus tikai par dažiem simtiem litu.

Kā uzskata viens no žūrijas komisijas locekļiem Česlovs Lukensks, šā gada mese «apliecina mākslas dzīvotspēju Lietuvā».

LMA varēs apskatīt starptautisku izstādi «Sakausējot robežas»

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 1.stāva izstāžu zālē no 3.februāra līdz 25.februārim norisināsies starptautiska stikla mākslas izstāde «Sakausējot robežas», aģentūru LETA informēja izstādes koordinatore Baiba Nurža.

Izstādē varēs apskatīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslas akadēmiju studentu un pasniedzēju jaunākos darbus. Izstāde atspoguļos aktuālās tendences stikla mākslā vienotā Baltijas valstu ekspozīcijā.

Pēc Nuržas paustā, izstādes ideja ir sniegt iespēju novērtēt Baltijas valstu mākslinieku veikumu pēdējā gada laikā, apzināties atšķirīgo un akcentēt kopīgo. «Tā ļaus stikla nozarē strādājošajiem gūt jaunas ierosmes radošajā procesā un partnerībā, tādējādi stiprinot kopīgās Baltijas valstu mākslas telpas robežas,» atzīmēja izstādes koordinatore.

Tāpat ekspozīcijā nozīmīga vieta būs atvēlēta grāmatām – gan izdevumiem, kas veltīti katras valsts stikla mākslas vēsturei un attīstībai, gan grāmatām, kas māksliniekiem kalpojušas par iedvesmas avotu radošajā procesā vai rosinājušas domāt par kultūrtelpas robežām.

Nurža pavēstīja, ka izstādes atklāšana notiks 2.februārī plkst.18, savukārt 3.februārī LMA notiks Baltijas stikla mākslai veltīta konference «Glass art in Baltic context: past, challenges and prospects».

LMA starptautiska stikla mākslas izstāde

Latvijas Mākslas akadēmijā no 4. līdz 22.martam norisināsies starptautiska stikla mākslas darbu izstāde “Stikla balss ’11”, pulcējot gan pašmāju, gan ārzemju autorus, informēja izstādes organizatori.

Izstāde sniegs ieskatu laikmetīgajā stikla mākslā, piedāvājot apskatei darbus, kurus radījuši mākslinieki no Baltijas valstīm, Polijas, Čehijas, Zviedrijas, Somijas, ASV un Japānas.

2.martā izstādē “Stikla Balss’11” būs iespējams iepazīties ar mākslinieku daiļradi un stikla mākslas attīstību Latvijā kopainā ar norisēm pasaulē. Prezentāciju formā mākslinieki sniegs ieskatu savā radošajā darbībā, kurā apvienojas stikla fizikālās un ķīmiskās īpatnības ar sabiedrības piešķirtajām nozīmēm.

Izstādi organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļa, izstādes kuratore ir profesore Inguna Audere no Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas. Izstādi atbalsta Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, ASV vēstniecība, Zviedrijas vēstniecība un Čehijas vēstniecība Rīgā.

Pirmā starptautiskā izstāde “Stikla balss” notika 2006.gadā Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tajā piedalījās 14 mākslinieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Somijas, Nīderlandes un Ukrainas, un izstāde guva pelnītu atsaucību mākslinieku, mediju, kā arī skatītāju vidū.

Biotehnoloģiju mākslas izstāde “Transbiotics”

No 15. līdz 20. jūnijam programmas nr. 12 ietvaros visās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekta kim? galerijās Maskavas ielā 12/1 būs apskatāma biotehnoloģiju mākslas izstāde „Transbiotics”.

Izstādē būs eksponēti Pola Vanūzes (Paul Vanouse, US), Endija Greisija (Andy Gracie, UK), Terikes Hāpojas (Terike Haapoja, FI), kā arī Zanes Bērziņas (LV/UK) un Džeksona Tana (Jackson Tan, UK) sadarbībā ar starptautisku pētnieku grupu tapušie darbi.

Izstādē „Transbiotics” pirmo reizi Latvijā vienkopus būs iespējams aplūkot vairākus starptautiska līmeņa biotehnoloģiju mākslas darbus. Kaut arī mākslas darbu veidošanā tehnoloģijas vairs nav jaunums, tomēr „dzīvās matērijas” izmantošana mākslas darbu radīšanā ir retāk sastopama parādība. Izstādē piedalās mākslinieki, kas radoši eksperimentē ar dažādiem zinātnes un tehnoloģiju izgudrojumiem.

Amerikāņu mākslinieks, viens no biomākslas pionieriem, Pols Vanūze piedalās ar darbiem „Apslēpto figūru protokolēšana” un „Relatīvā ātruma mērīšanas ierīce”, kuros kā mākslas darbu materiāls tiek izmantots cilvēka DNS. Londonā dzīvojošā latviešu māksliniece Zane Bērziņa kopā ar arhitektu Džeksonu Tanu un starptautisku pētnieku grupu izveidojusi interaktīvu instalāciju „E-statiskās ēnas” – skārienjūtīgu statiskās elektrības „skulptūru”. Britu mākslinieks Endijs Greisijs savā instalācijā „Tālie dati” interpretē kosmosa vides apstākļos veiktos baktēriju eksperimentus. Somu māksliniece Terike Hāpoja, kuras darbs „Entropija” bija aplūkojams kim? / RIXC galerijā pagājušajā gadā, šoreiz izstāda savus jaunākos darbus „Dialogs” un „Pēctecīgums”, kuros risina cilvēku un citu dzīvo būtņu savstarpējo mijiedarbību.

Izstāde „Transbiotics” sniedz iespēju apmeklētājiem aplūkot biotehnoloģijas radošā pielietojumā  un biomākslu kā jaunu mākslas veidu, kas sniedz izaicinājumu pastāvīgi mainīgajiem materiāliem mākslā.

Izstāde notiek XII starptautiskā jauno mediju kultūras festivāla „Māksla+Komunikācijas 2010” un 6. starptautiskās zinātnes, literatūras un mākslas biedrības Eiropas konferences „SLSA-EU 2010” ietvaros.