Brekte un «Galerija 21» gūst atzinību «ArtVilnius’12»

Starptautiskajā mūsdienu mākslas mesē «ArtVilnius’12» par labāko ārzemju jauno mākslinieku vecumā līdz 35 gadiem atzīts Kristians Brekte, kura darbus uz Lietuvu aizvedusi galerija «Alma», bet par labāko ārvalstu mākslas galeriju – «Galerija 21» no Latvijas.

Par labāko ārzemju mākslinieku atzīts Krišna Murari Mišra no Indijas, kura darbs iekļauts «Galerijas 21» veidotajā Indijas mūsdienu mākslas ekspozīcijā. Šo ekspozīciju kā vienu no spilgtākajiem šā gada pārsteigumiem vērtējuši arī paši mākslas meses rīkotāji.

Labākās Lietuvas mākslinieces titulu ieguvusi gleznotāja Audrone Petrašūnaite, bet labākā Lietuvas jaunā mākslinieka godalgu saņēmis Aļģirds Gatavecks. Par labāko Lietuvas galeriju atzīta Viļņas Mākslas akadēmijas tekstilgalerija «Artifex».

Mese, ko Viļņā jau trešo reizi rīko Lietuvas galeristu asociācija, aicina iepazīties ar tēlotājmākslas ekspozīciju, ko veidojušas 53 mākslas galerijas no 12 pasaules valstīm.

Līdz pat svētdienai Viļņas izstāžu centrā «Litexpo» būs apskatāmi vairāk nekā tūkstoš mākslas darbu, tiks piedāvāta arī māksliniekiem veltītu filmu programma, izglītojoši pasākumi dažādu paaudžu skatītājiem, tikšanās ar māksliniekiem, diskusijas, lekcijas un performances. Pēdējā mākslas gadatirgus dienā kļūs zināms arī skatītāju balvas laureāts.

Kā pēc meses atklāšanas raksta avīze «Lietuvos rytas», šogad ekspozīcija piesaista gan ar dzīvespriecīgiem, gan ironiskiem un provocējošiem darbiem, un daudz retāk nākas dzirdēt izsaucienus: «Bet kur te ir māksla?»

Atšķirībā no iepriekšējām reizēm šogad Viļņas mākslas mesē jau no paša sākuma jūtama arī liela kolekcionāru rosība. «Meses apmeklētāji var pārliecināties, ka mūsdienu māksla ir patiesi interesanta,» atzinusi gadatirgus mākslinieciskā vadītāja Raminta Jurēnaite.

Viņa atgādinājusi, ka «ArtVilnius’12» šogad, tāpat kā pērn, aicina arī uz «Jaunā kolekcionāra stendu», kur iesācēji kolekcionāri var iegādāties sev tīkamus mākslas darbus tikai par dažiem simtiem litu.

Kā uzskata viens no žūrijas komisijas locekļiem Česlovs Lukensks, šā gada mese «apliecina mākslas dzīvotspēju Lietuvā».

LMA varēs apskatīt starptautisku izstādi «Sakausējot robežas»

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) 1.stāva izstāžu zālē no 3.februāra līdz 25.februārim norisināsies starptautiska stikla mākslas izstāde «Sakausējot robežas», aģentūru LETA informēja izstādes koordinatore Baiba Nurža.

Izstādē varēs apskatīt Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mākslas akadēmiju studentu un pasniedzēju jaunākos darbus. Izstāde atspoguļos aktuālās tendences stikla mākslā vienotā Baltijas valstu ekspozīcijā.

Pēc Nuržas paustā, izstādes ideja ir sniegt iespēju novērtēt Baltijas valstu mākslinieku veikumu pēdējā gada laikā, apzināties atšķirīgo un akcentēt kopīgo. «Tā ļaus stikla nozarē strādājošajiem gūt jaunas ierosmes radošajā procesā un partnerībā, tādējādi stiprinot kopīgās Baltijas valstu mākslas telpas robežas,» atzīmēja izstādes koordinatore.

Tāpat ekspozīcijā nozīmīga vieta būs atvēlēta grāmatām – gan izdevumiem, kas veltīti katras valsts stikla mākslas vēsturei un attīstībai, gan grāmatām, kas māksliniekiem kalpojušas par iedvesmas avotu radošajā procesā vai rosinājušas domāt par kultūrtelpas robežām.

Nurža pavēstīja, ka izstādes atklāšana notiks 2.februārī plkst.18, savukārt 3.februārī LMA notiks Baltijas stikla mākslai veltīta konference «Glass art in Baltic context: past, challenges and prospects».

LMA starptautiska stikla mākslas izstāde

Latvijas Mākslas akadēmijā no 4. līdz 22.martam norisināsies starptautiska stikla mākslas darbu izstāde “Stikla balss ’11”, pulcējot gan pašmāju, gan ārzemju autorus, informēja izstādes organizatori.

Izstāde sniegs ieskatu laikmetīgajā stikla mākslā, piedāvājot apskatei darbus, kurus radījuši mākslinieki no Baltijas valstīm, Polijas, Čehijas, Zviedrijas, Somijas, ASV un Japānas.

2.martā izstādē “Stikla Balss’11” būs iespējams iepazīties ar mākslinieku daiļradi un stikla mākslas attīstību Latvijā kopainā ar norisēm pasaulē. Prezentāciju formā mākslinieki sniegs ieskatu savā radošajā darbībā, kurā apvienojas stikla fizikālās un ķīmiskās īpatnības ar sabiedrības piešķirtajām nozīmēm.

Izstādi organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļa, izstādes kuratore ir profesore Inguna Audere no Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas. Izstādi atbalsta Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, ASV vēstniecība, Zviedrijas vēstniecība un Čehijas vēstniecība Rīgā.

Pirmā starptautiskā izstāde “Stikla balss” notika 2006.gadā Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tajā piedalījās 14 mākslinieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Somijas, Nīderlandes un Ukrainas, un izstāde guva pelnītu atsaucību mākslinieku, mediju, kā arī skatītāju vidū.

Biotehnoloģiju mākslas izstāde “Transbiotics”

No 15. līdz 20. jūnijam programmas nr. 12 ietvaros visās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekta kim? galerijās Maskavas ielā 12/1 būs apskatāma biotehnoloģiju mākslas izstāde „Transbiotics”.

Izstādē būs eksponēti Pola Vanūzes (Paul Vanouse, US), Endija Greisija (Andy Gracie, UK), Terikes Hāpojas (Terike Haapoja, FI), kā arī Zanes Bērziņas (LV/UK) un Džeksona Tana (Jackson Tan, UK) sadarbībā ar starptautisku pētnieku grupu tapušie darbi.

Izstādē „Transbiotics” pirmo reizi Latvijā vienkopus būs iespējams aplūkot vairākus starptautiska līmeņa biotehnoloģiju mākslas darbus. Kaut arī mākslas darbu veidošanā tehnoloģijas vairs nav jaunums, tomēr „dzīvās matērijas” izmantošana mākslas darbu radīšanā ir retāk sastopama parādība. Izstādē piedalās mākslinieki, kas radoši eksperimentē ar dažādiem zinātnes un tehnoloģiju izgudrojumiem.

Amerikāņu mākslinieks, viens no biomākslas pionieriem, Pols Vanūze piedalās ar darbiem „Apslēpto figūru protokolēšana” un „Relatīvā ātruma mērīšanas ierīce”, kuros kā mākslas darbu materiāls tiek izmantots cilvēka DNS. Londonā dzīvojošā latviešu māksliniece Zane Bērziņa kopā ar arhitektu Džeksonu Tanu un starptautisku pētnieku grupu izveidojusi interaktīvu instalāciju „E-statiskās ēnas” – skārienjūtīgu statiskās elektrības „skulptūru”. Britu mākslinieks Endijs Greisijs savā instalācijā „Tālie dati” interpretē kosmosa vides apstākļos veiktos baktēriju eksperimentus. Somu māksliniece Terike Hāpoja, kuras darbs „Entropija” bija aplūkojams kim? / RIXC galerijā pagājušajā gadā, šoreiz izstāda savus jaunākos darbus „Dialogs” un „Pēctecīgums”, kuros risina cilvēku un citu dzīvo būtņu savstarpējo mijiedarbību.

Izstāde „Transbiotics” sniedz iespēju apmeklētājiem aplūkot biotehnoloģijas radošā pielietojumā  un biomākslu kā jaunu mākslas veidu, kas sniedz izaicinājumu pastāvīgi mainīgajiem materiāliem mākslā.

Izstāde notiek XII starptautiskā jauno mediju kultūras festivāla „Māksla+Komunikācijas 2010” un 6. starptautiskās zinātnes, literatūras un mākslas biedrības Eiropas konferences „SLSA-EU 2010” ietvaros.

Mākslas izstāde “Rudens.Recycle.Process”

No 10.novembra līdz 6.decembrim vairākās Rīgas vietās jau 35.reizi norisināsies vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2010”, informēja projekta kuratore Ieva Saulīte.

Lai piešķirtu noteiktas tematiskas ievirzes, izstādei šogad ir dota tēma “Rudens.Recycle.Process”. Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka pasaulē valda lietas un to ražošana, kas ir novedusi pie apaugšanas ar neskaitāmiem fiziskiem un garīgiem slāņiem. Tādēļ īpaši svarīga ir to apzināšanas, sakārtošana un iespējamā pārstrāde, pārveide, lai spētu piemēroties šī brīža dzīves ātrumam un prasībām, pauž Saulīte.

Izstāde tiek dalīta trīs nedaudz atšķirīgās ekspozīcijās trijās Rīgas izstāžu telpās: Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, Latvijas Dzelzceļa muzejā un “Pinakotēkā”.

“Rudens.Recycle.Process”

“Rudens” LMS galerijā simboliski noslēdz kārtējo ciklu un atrāda ražu – nozīmīgu gadadienu jubilāru pēdējo divu gadu laikā tapušus darbus.

“Recycle” ir daudznozīmīgi tulkojams koncepts – pārstrāde un lietotu materiālu pārveidošana citiem mērķiem, kā arī ideju apstrāde, piemērošana un pārstrādāšana jaunos veidos un kombinācijās. “Cycle” nozīme ir cikls, kas ir veltījums tradīcijai. “Recycle” ekspozīcijā Dzelzceļa muzejā būs aplūkojami kā jauno, tā arī sevi jau pierādījušo mākslinieku darbi.

“Procesa” ekspozīcijas “Pinakotēkā” iecere ir parādīt procesu caur aktīvi darbojošos un atzītu mākslinieku klasiskos mākslas veidos tapušiem jaunākajiem darbiem. Plašais mākslas darbu klāsts, ko veido dažādu paaudžu Latvijas mākslinieki no pēdējo divu gadu laikā tapušiem darbiem, rāda kopainu, kas atspoguļo to, kas šobrīd notiek uz Latvijas mākslas skatuves.

Darbus izstādei izvēlas profesionālu mākslinieku un kuratoru žūrija, kurā pārstāvētas nozīmīgāko mākslas organizācijas: māksliniece un kuratore Inga Brūvere, biedrības “kim?” direktore Zane Onckule, Latvijas Laikmetīgās Mākslas centra direktore Solveiga Krese, mākslinieks Kaspars Lielgalvis, mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Juris Petraškēvičs un projekta kuratore Ieva Saulīte.

Izstāde notiek ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Latvijas Dzelzceļa muzeja un SIA “Pinakotēka” atbalstu.

«Gorā» tēlnieka Gļeba Panteļejeva izstāde

Īsi pirms ikgadējās Latgaliešu kultūras gada balvas «Boņuks» pasniegšanas ceremonijas svētdien, 26. februārī, plkst.14.30 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā «Gors» tiks atklāta tēlnieka, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesora Gļeba Panteļejeva izstāde «Latgales rapsodija».

Kā informēja «Gora» Mārketinga nodaļas vadītāja Edīte Husare, izstādes struktūras pamatu veido trīs centrālie objekti no koka – lielformāta skulptūras, katrs no tiem simbolizē vienu no trim tēlniekam svarīgiem esamības pamatelementiem – garu, matēriju, un cilvēku kā šo jēdzienu savienojumu, kā arī izstādes centrālais darbs ar nosaukumu «Lielais. Nezināmais», bronzas jātnieka skulptūra, kas simbolizē neprognozējamo nākotni.

Par pievēršanos Latgales tēmai tēlnieks saka: “Savā personālizstādē “Latgales rapsodija” turpinu apmierināt savu interesi par materiālās un nemateriālās pasaules attiecībām, kā arī attīstu savu tēlniecības valodu un kopju radošo rokrakstu. Šoreiz par materiālu darbu tēliem pieteicās Latgales daba, cilvēki, vēsture, tās unikālā garīgā telpa. Kaut neesmu ar to saistīts ne ģenētiski, ne konfesionāli, ļoti asi uztveru garīgās enerģijas impulsus, kas nāk no šīs zemes. Visas interesantākās un nākotnē svarīgās lietas notiek marginālijās, pierobežā, fiziskā vai garīgā. Latgale ir mūsu frontīrs (robeža, ar piedzīvojumu konotāciju) ne vien ģeogrāfiskajā, bet arī garīgajā izteiksmē.»

Izstāde «Latgales rapsodija» pērn saņēma «Boņuka» balvu nominācijā «Labākais sniegums vizuālajā mākslā». Latgales vēstniecības «Gors» Mākslas galerijā izstāde būs skatāma līdz 29. maijam.

Gļebs Panteļejevs

Gļebs Panteļejevs ir dzimis 1965. gadā, 1991.gadā absolvējis LMA Tēlniecības nodaļu, ir LMA profesors. Sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes Rīgā, Oslo (kopā ar Ilmāru Blumbergu), Vankūverā (kopā ar Olgu Šilovu), Sankpēterburgā. Panteļejevs ir daudzu vides skulptūru, pieminekļu autors Rīgā, Ventspilī, Aucē, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Carnikavā, Katzovā (Vācija) un citur: skulptūru grupa «Zemgales piktogrammas», Lielupes tilts, Jelgavā (2001), vides skulptūra «Melnais slieksnis» pie bijušās VDK ēkas Stabu ielā Rīgā (2003), piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpakam Esplanādē, Rīgā (2006), vides dizaina objekts «Senie svari un mēri», Ventspilī (2009). Patlaban Rīgā, «Gallery Park Hotel» skatāma arī tēlnieka darbu izstāde «Kur Tu to ņēmi?».

Liepājas muzejā būs skatāma Maijas Tabakas gleznu izstāde

9. decembrī, plkst.17 Liepājas muzejā notiks izcilās latviešu mākslinieces Maijas Tabakas gleznu izstādes «Maija Tabaka. Glezniecība. Retrospekcija» atklāšana, Rietumu Radio informēja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Zane Goldberga.

Izstāde pieskaņota Latvijas mākslinieku savienības 75 gadu jubilejai Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā. Tabakas darbos atspoguļotas neparastas sievietes, pasaku tēli, ievērojamas un interesantas latviešu un pasaules personības, kā arī citi iztēloti tēli.

Tabakas izvēlēto tēlu raksturs ir košs, ekspresīvs, stāstošs, tā izpausmes nereti ir sirreālas. Vienlaikus daļa no viņas mākslas ir autobiogrāfiska, taču galvenokārt māksliniece ir palikusi uzticīga pazīstamu cilvēku psiholoģiskam portretējumam un pārdomātam, romantiskam, izvērstam stāstam.

Izstādē skatāmi darbi no Latvijas mākslinieku savienības krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, mākslas galerijām un privātkolekcijām.

Izstādes atklāšanā piedalīsies biedrības «Latvijas Mākslinieku savienība» prezidents Igors Dobočins. Mākslinieku savienībai, kas mūsdienās juridiski pārtapusi par biedrību, un šogad atzīmē 75. gadu jubileju, vienmēr ir bijusi sava, spēcīga, mākslinieciski radoša aura, kas neraugoties uz politiskām, ekonomiskām izmaiņām bija gan kā vairogs no varas, gan kā vieta, kur pulcējās stipras un ļoti spilgtas personības.

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašumā ir unikāls 20.gadsimta otrās puses mākslas darbu krājums, kuru LPSR Mākslas fonds sāka iepirkt 1957.gadā, un uz šīs kolekcijas bāzes 2001.gada 27.septembrī tika izveidots LMS muzejs.

LMS muzejs ir turpinājis 1941. gadā dibinātās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, sabiedriskās organizācijas «Latvijas Mākslinieku savienība» darbībai, un kopš 2014. gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss.

LMS muzejs – dzīvs, domu rosinošs muzejs, kurā pārstāvētas spilgtas personības – Leo Svemps, Boriss Bērziņš, Maija Tabaka Jānis Pauļuks, Lea Davidova-Medene, Juris Mauriņš, Bruno Strautiņš, Gunārs Krollis, Rūdolfs Heimrāts, Silvija Šmidhena, Juris Gagainis un citi autori – novatorisku ideju realizētāji mākslā.

Cēsīs atklās izstādi “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs”

Piektdien, 9.decembrī, plkst.16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, noslēdzot Cēsu pilsētas 810 jubilejas gadu, atklās izstādi “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs”, pilsētas informācijas portālu Cesis24.lv informē Cēsu novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Ance Saulīte.

“Māksla un mākslinieki veido nozīmīgu pilsētas identitātes daļu, iekrāso tās smalkāko būtību – dvēseli. Cēsu novada mākslas dzīve un mākslinieki, vienmēr atradušies Latvijas mākslas dzīves uzmanības centrā, ar savu veikumu veidojot būtisku Latvijas mākslas vēstures niansi. To bagātina ne vien atsevišķu izcilu mākslinieku darbība, bet arī tie no novada nākušie mākslas censoņi, kuru daiļrade dažādu apstākļu dēļ risinājusies pieticīgos apstākļos un ievirzījusies ne tik plašas atpazīstamības gultnē. Pie tam mākslinieks, kurš darbojas vienā konkrētā novadā, visvairāk spēj ielūkoties savas dzīvesvietas specifikā un dziļāk saprast novadnieku vēlmes un ikdienas rūpes,” raksta Saulīte.

Cēsu mākslas dzīve vienmēr ir bijusi bagāta ar izcilām personībām un notikumiem. Tieši Cēsīs 1920.gadā pirmais latviešu profesionālais keramiķis Augusts Julla nodibināja Cēsu Valsts amatniecības skolu, par pasniedzējiem skolas mākslas nodaļā uzaicinot Kārli Brencēnu un Kārli Baltgaili. Laikā no 1920. – 1922.gadam pie viņiem savu māksliniecisko izglītību sāka vēlāk pazīstamie mākslinieki – Arturs Dronis, Jānis Rozenbergs, Voldemārs Valdmanis, Vilis Vasariņš, Arnolds Vilkins un citi. Vienpadsmit gadus vēlāk, būdami vēl akadēmijas studenti, viņi sarīkoja pirmo izstādi dzimtajā pilsētā. Pirmo reizi skaļi piesakot ideju par no Cēsu novada nākušo mākslinieku turpmāko sadarbību un kopīgiem mērķiem, kas visai veiksmīgi tiek realizēta joprojām.

Artura Droņa un Roberta Sniķera organizētajās izstādēs piedalījušies gandrīz piecdesmit mākslinieki ar vairāk kā divsimt darbiem. No izstādēm iepirktie darbi ir būtiski veidojuši Cēsu muzeja sākotnējo mākslas darbu krājumu.

Par vietējā Cēsu teātra izrāžu iekārtotāju un dažādu sarīkojumu dekoratoru aktīvi darbojās Jānis Rozenbergs. Šajā pašā laikā, pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas, savas tēlnieka darbnīcas iekārtošanu “Siļķēs” uzsāk Kārlis Jansons. Top pirmie monumentālās tēlniecības darbi. 1942.gadā mākslas salonu Cēsis atver Erna Berkholce un rīko izstādes arī vācu okupācijas laikā.

Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs atgriežas Kārlis Baltgailis. Viņa radošā un pedagoģiskā darbība kļūst par svarīgāko pilsētas mākslas dzīves faktoru, kas vainagojas ar 1956. gadā sarīkoto pirmo Cēsu novada mākslinieku izstādi.

Šie un daudzi citi notikumi, izcilās personības, mākslas saloni – košās krāsas Cēsu pilsētas mākslas paletē, būs atainoti pilsētas 810 gades jubilejai veltītajā izstādē. Izstādes veidošanā kopā ar Cēsu muzeja kolektīva radošo autoru komandu Daci Tabūni, Natu Livonsku un Daini Andersonu, darbojas arī Latvijas mākslas akadēmijas studente Beatrise Dzērve, kura ir mākslas izstādes scenogrāfijas autore. Kā izstādes konsultanti pieaicināti mākslas zinātnieki – Aivars Leitis un Dr.art. Jānis Kalnačs. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas Mākslas salonu, Galeriju “Jēkabs” un Turaidas muzejrezervātu.

Izstāde “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs” būs apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā līdz nākamā gada 16.aprīlim.

Rīgas biržā būs apskatāma Rietumeiropas grafiku izstāde

No 21. janvāra līdz 12. martam mākslas muzejā Rīgas birža būs skatāma izstāde «Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.-20. gadsimts», informē Latvijas Nacionālais mākslas muzejā (LNMM). Muzejā norāda, ka šogad pasaulē tiek atzīmēta Reformācijas kustības 500. gadadiena, atgādinot, ka 1517.gada 31. oktobrī Mārtiņš Luters «iezvanīja» Reformāciju, pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienaglojot 95 tēzes, ar kurām krasi vērsās pret indulgenču tirgošanu.

Pieminot Lutera izraisītās Reformācijas kustības sākumu, LNMM, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas Universitāte (LU) veido apjomīgu programmu, un konkrētā izstāde ir ieskaņas pasākums. Katra no institūcijām atbilstoši tās profilam rekonstruē savu stāstu par Reformāciju un par laika nogriezni no Reformācijas līdz šodienai, parādot, kā šīs pārmaiņas atspoguļojās sabiedrībā, kultūrā, mākslā, grāmatniecībā, zinātnē.

Izstāde caur Rietumeiropas grafikas prizmu iepazīstina ar Lutera laiku un sabiedrību, kā arī protestantisma veidiem, to izpausmēm vairākos laikmetos un kultūras telpās. Katru no pieciem gadsimtiem iezīmē kāds sava laika mākslinieks, izceļot raksturīgās sakrālās mākslas tendences attiecīgo valstu kontekstā. Tie ir tikai daži vizualizēti pieturas punkti 500 gadu vēsturē, kas nepretendē uz pilnu notikumu ainu, bet rosina ieraudzīt dažādo gadsimtu atšķirības.

Izstādes centrālā persona ir teologs, mācītājs, Vitenbergas Universitātes profesors, baznīcas reformu aizsācējs Luters. Līdz ar to ekspozīcijas kodolu veido Vācijas māksla. Paralēli grafikas lapas sniedz iespēju ielūkoties norisēs Nīderlandē, Lielbritānijā un Francijā. Izstāde neaprobežojas tikai ar luterisko mantojumu, bet piedāvā atklāt reliģiskās mākslas attīstības virzienus arī anglikāņu un reformātu kopienu veidotajā kultūras telpā, kuru noteica šo konfesiju postulāti un to attieksme pret vizuālās mākslas klātbūtni.

Ekspozīcija sākas ar pirmsreformācijas periodu Vācijā, ko ievada 15. gadsimta vācu mākslinieka Martina Šongauera Dievmātes kultam un svēto dzīves ainām veltītie darbi, kas norāda uz atšķirībām tēmu izvēlē pirms un pēc Reformācijas, katoliskajā un luteriskajā tradīcijā. Lutera laiku iezīmē Lūkasa Krānaha Vecākā, Albrehta Dīrera, Hansa Holbeina, Hansa Burgmaira, Erharda Aldorfera un citu lielo pārmaiņu posma mākslinieku darbi, ieskaitot atsevišķas vēl pirms Reformācijas tapušas Albrehta Dīrera ilustrācijas Sebastjāna Branta «Nelgu kuģa» 1497.gada izdevumam latīņu valodā.

17. gadsimta kalvinisma tradīcijas atspoguļo Rembranta un Adriana fan Ostades oforti. 18.gadsimts un anglikāņu baznīca tiek prezentēta ar Viljama Hogarta un viņa pārstāvētās skolas mākslas darbiem, kuros dominē satīra un kritisks skatījums. 19.gadsimta vācu romantisma noskaņas jūtamas Gustava Kēniga Lutera dzīves ainās, 19. gadsimta otrās puses franču mākslas aizraušanās ar noslēpumu manifestējas Gistava Dorē Bībeles ilustrācijās, bet 20.gadsimts – Otto Diksa skarbajā un alegorijām piesātinātajā protestā pret kara šausmām.

Projekts apvieno LMM, LNB kolekcijas, kā arī pirmo reizi Latvijā būs skatāms Tomasa Emmerlinga apjomīgais grafikas krājums, kurā ietilpst jau minētie Šongauera, Dorē un Diksa darbi. Savukārt ekspozīcijas daļa ar darbiem no LNMM un LNB kolekcijām prezentē Reinholda Filipa Šillinga (LNMM), Pētera Betgera (LNB) dāvinājumus, tādēļ muzejā norāda, ka šī izstāde ir trīs lielisku dažādu gadsimtu kolekciju apkopojums.

Gētes institūtā varēs apskatīt mākslas izstādi «Modulācija»

Nākamnedēļ, 1.februārī, Gētes institūtā Rīgā tiks atklāta mākslas izstāde «Modulācija», kurā eksponēti mākslinieka Edmunda Lūča, Laura Vītoliņa un Vitālija Staņislavska mākslas darbi, informēja izstādes organizētāju pārstāve Evelīna Vanaga.

Izstādes atklāšanā piedalīsies brīvās balss improvizācijas māksliniece Dana Indāne un horeogrāfe Agnese Bordjukova.

Projekta «Modulācija» ideja ir transformēt Gētes institūta telpu, kas ikdienā iestādes apmeklētājiem kalpo par starpposmu, lai nokļūtu mācību telpās. Projektā aicināti mākslinieki, kas ar saviem darbiem rada telpas uztveres izmaiņas.

Vanaga pavēstīja, ka telpas transformācija kā apkārtējās vides uztveres dinamika tiek sasniegta fokusējoties uz eksponēto mākslas darbu, kas kā receptors ietekmē garāmgājēja sajūtas un maņas, tādējādi telpai piešķirot jaunu nozīmi, īpašības un raksturu. «Telpa kļūst multipla, hibrīda un nesistemātiska, zināmā mērā – arī neparedzama. Klasiskajai halles telpai tiek radīts jauns veidols un tēls – konstrukcija, kas atklāj atšķirīgu perspektīvu un dimensiju,» skaidroja Vanaga.