Nākamgad Venēcijas mākslas biennālē Miķeļa Fišera darbi

Kultūras ministrijas (KM) rīkotajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 57. starptautiskajā mākslas izstādē no septiņiem pieteikumiem žūrija kā atbilstošāko izraudzījusies mākslinieka Miķeļa Fišera izstādes «Raižu struktūra» metu.

Nākamgad Venēcijas mākslas biennāles apmeklētāji Latvijas paviljonā varēs iepazīties ar Fišera stāstnieka prasmi – viņš vēstījuma uzbūvē meistarīgi sakrusto mūsdienu folkloras brīnumpasaku elementus ar kritisku skatu uz globālās pasaules sociālo un politisko rutīnu, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.

Kā pieteikumā sola izstādes kuratore Inga Šteimane, ekspozīcijas centrā būs patības un dzīves mākslas aspekti, kas sasaucas ar Kārļa Gustava Junga atziņu, ka «tikšanās ar sevi pašu ir viena no nepatīkamākajām lietām, no kuras cilvēks vairās, kamēr vien visu negatīvo iespējams projicēt uz apkārtni».

Venēcijas izstādē mākslinieks iecerējis turpināt eksperimentus ar plašu izteiksmes līdzekļu paleti – glezniecību, kokgriezumiem un telpisku zīmējumu scenogrāfiju. Arī sižetiskajā līnijā ekspozīcijai radītie darbi balstīsies uz viņam raksturīgo saspēli starp zinātniskās fantastiskas žanra modifikācijām un pesimistiskā morāles filozofijā sakņotiem un domājošai būtne neglaimojošiem sociālās esamības paradoksiem. Tādēļ Venēcijas ekspozīcija sola intriģējošu turpinājumu Fišera spilgtajām pēdējā laika personālizstādēm, kas ieguvušas lielu skatītāju atsaucību gan Latvijā, gan ārpus tās.

Fišera radošās izpausmes ir savdabīga sociālā balss Latvijas laikmetīgajā mākslā. Fišers mākslas dzīvē ienāca 1990. gadu vidū ar provocējoša rakstura instalācijām, bet pēdējā desmitgadē ar īpašu jaudu ir pievērsies glezniecībai. 2012. gada personālizstāde «Lielviela» izstāžu zālē «Arsenāls» bija viena no tā gada apmeklētākajiem mākslas notikumiem Latvijā, toties par izstādi «Netaisnība» Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 2015. gadā mākslinieks ieguva Purvīša balvu.

Metu konkursa pieteikumus vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadītā žūrija, kurā darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, mākslinieks Krišs Salmanis, izdevniecības «Neputns» galvenā redaktore Laima Slava un «ABLV Charitable Foundation» Mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags.

Ar minimālu punktu atšķirību žūrijas vērtējumā otro vietu ieguva Raita un Rasas Šmitu mākslas un dabaszinātņu starpdisciplinaritātē balstītais projekts «Purva radio», bet trešo vietu – Voldemāra Johansona akustiskā telpas kompozīcija «Chorus».

Jau otro reizi Venēcijas mākslas biennāles Latvijas Paviljona ekspozīcijas tapšanā līdzās Kultūras ministrijas sniegtajam finansējumam kā galvenais atbalstītājs ir iesaistījies «ABLV Charitable Foundation».

Lēmums kļūt par ilgtermiņa atbalstītājiem Latvijas pārstāvībai starptautiski nozīmīgākajā mākslas pasaules notikumā ir saistīts ar «ABLV Charitable Foundation» līdzdalību sabiedriskajā iniciatīvā par privātiem līdzekļiem izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Plānots, ka jaunceltā muzeja ēka vērs durvis apmeklētājiem jau 2021. gadā. Tādēļ ir svarīgi, lai priekšdarbu posmā Latvijas mākslinieku sniegumam būtu nodrošināts starptautiskais skanējums, kam vēlāk atbalsoties muzeja darbības programmā, skaidroja «ABLV Charitable Foundation» mākslas programmu vadītājs Vanags.

2015. gada Venēcijas biennālē Latvijas paviljonu, kurā bija aplūkojama mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša instalācija «Armpit», apmeklēja ap 200 000 mākslas interesentu. Kopumā Venēcijas biennāli apmeklēja 501 502 skatītāji, padarot to par vienu no lielākajiem mākslas notikumiem pasaulē. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada. Venēcijas biennāles 57. Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 2017. gada 13. maija līdz 26. novembrim.

10. Cēsu Mākslas festivāla vadmotīvs – «Ainava»

Cēsu Mākslas festivāls, kas norisināsies no 15. jūlija līdz 14. augustam, arī savā desmitajā jubilejas gadā būs sarūpējis bagātīgu festivāla programmu, solot ne tikai pārsteigt, bet arī iepazīstināt festivāla apmeklētājus ar jaunām lietām.

Labas idejas vienmēr atrod atbalstītājus

Kā šodien žurnālistiem stāstīja Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars, kad festivāls tika sākts, nevienam no komandas pat nevarēja ienākt prātā, ka tas nokļūs līdz desmit gadiem. «Laulībā kritiskais ir septiņi gadi. Mums jau ir desmit gadi, bet galu vēl neredzam. Lai arī katru gadu pēc festivāla sanākam kopā un secinām, ka vairs nav ideju, ziemas laikā idejas sabirst un mēs jau atkal sākam darbu pie jaunās festivāla programmas,» sacīja Žagars.

Tajā festivālu blīvumā, kas ir Latvijā, Cēsu Mākslas festivāls ir iezīmējis savu vietu. Festivāls parāda, ka labas idejas vienmēr atrod atbalstītājus naudas izteiksmē. Desmit gadus festivālam jau ir stabili partneri un pilsēta. Ja vēl pēc pirmā festivāla bija sajūta, ka tas varētu notikt arī citā pilsētā, tad tagad ir skaidrs, ka festivāls var notikt tikai Cēsīs, jo nav labākas vietas, kur tam notikt, akcentēja festivāla direktors.

«Ainava»

Par šīs vasaras festivāla vienojošo vadmotīvu izvēlēta tēma «Ainava». Festivālā varēs baudīt mākslas izstādi «Laikmetīgā ainava», noskatīties atlasītas pasaules kino filmas un spilgtākās Latvijas teātru izrādes. Bez tam būs arī bagātīga muzikālā programma, kur būs iepazīšanās arī ar jauniem mūziķiem un iespēja noskatīties Džordža Gēršvina operas «Porgijs un Besa» koncertiestudējumu Cēsu pils parka estrādē.

Vizuālās mākslas sadaļa festivālā ir viena no dominantēm šajā festivālā. Vizuālās mākslas programmas galvenā kuratore Daiga Rudzāte informēja, ka šogad pēdējo reizi festivāla izstāde būs skatāma Alus brūzī, jo pilsētā jāatrod jaunas telpas, kas varētu kļūt tikpat skaistas kā koncertzāle. Alus brūzī notiks laikmetīgās mākslas izstāde «Laikmetīgā ainava», kurā būs skatāmi desmit jaundarbi, kurus radījuši mākslinieki vai mākslinieku grupas. Līdztekus Latvijas mākslinieku darbiem izstādē būs skatāms arī ASV mākslinieka Džeimsa Benninga darbs.

«Desmit lielformāta laikmetīgās mākslas paraugi nav bieža parādība Latvijas vizuālajā ainā,» akcentēja Rudzāte, mudinot festivālā apmeklēt laikmetīgās mākslas izstādi, kurā ar saviem darbiem piedalās Kristiāna Dimitere, Ieva Epnere un Kristaps Epners, kā arī Romāns Korovins, Sarmīte Māliņa, Kristaps Kalns un citi.

Savukārt festivāla atbalstītāji «SEB banka» Cēsu Izstāžu namā piedāvās aplūkot Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un absolventu «SEB stipendijas glezniecībā» laureātu darbu izstādi «Nākotnes retrospekcija», vēstīja «SEB bankas» valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. Šai izstādei atlasīti vairāk nekā 30 darbi, kurus radījuši talantīgi un aizrautīgi jaunie mākslinieki – Neonilla Medvedeva, Atis Jākobsons, Zane Tuča, Laimdota Steķe, Klāvs Loris, Madara Neikena, Zīle Ziemele.

Arvien grūtāk pārsteigt publiku

Festivāla muzikālo programmu veidojusi mūzikas programmas autore un vadītāja Indra Lūkina kopā ar Arturu Maskatu. Lūkina piebilda, ka katrā festivālā paliek aizvien grūtāk izvēlēties interesantāko mākslinieku un koncertu, ar kuru pārsteigt festivāla apmeklētājus, jo izcilību klasiskajā mūzikā Latvijā ir ļoti daudz.

Festivāla koncerti notiks koncertzālē «Cēsis», Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, Cēsu Pils parka estrādē, un pirmo reizi koncerts notiks arī Cēsu puķu tirgū. «Cēsīs ir dažādas atšķirīgas vietas, kur parādīt visdažādākos mūzikas žanrus un virzienus. Cēsu Pils parka estrāde ir kā radīta operas iestudējumiem, tādēļ tur tiks rādīts koncertiestudējums «Porgijs un Besa«. Latvijā pilnā apjomā šis darbs vēl nekad nav rādīts,» skaidroja Lūkina.

Viņa informēja, ka diriģents Andris Poga Bostonā strādājis pie šī darba oriģinālversijas iestudēšanas. Sadarbībā ar Pogu Latvijas koncertiestudējumam apstiprināti četri ārvalstu solisti, kuri pēc komponista Gēršvina vēlmes būs melnādaini. Pārējās lomās piedalīsies latviešu mākslinieki.

Mūsdienu mūzikas koncertu Cēsu puķu tirgū sniegs ģitārists Matīss Čudars un Latvijas Radio kora grupa, savukārt festivāla atklāšanas koncertā koncertzālē «Cēsis» jaunais un daudzsološais čellists Kristaps Bergs kopā ar «DD orķestri» un diriģentu Jāni Liepiņu atskaņos Pētera Vaska Otro čellkoncertu «Klātbūtne», kas Latvijā līdz šim izskanējis tikai vienu reizi. Cēsu Svētā Jāņa baznīcā būs kora «Latvija» un Sakrālās mūzikas svētki, bet koncertzālē «Cēsīs» izskanēs pianista Georgija Osokina solokoncerts.

Kino un teātra programma

Kino programmu festivāla šoreiz veidojis kino pētnieks un režisors Jānis Putniņš. Viņa veidotā programma būs mēģinājums paskatīties uz ainavu kinomākslā kā iespēju pieskarties pārlaicīgajam, savukārt teātra programma «Grand Prix» uz Cēsīm vedīs četras Latvijas profesionālo teātru un vienu nevalstiskā teātra izrādi. Festivālā būs skatāma Liepājas teātra izrāde «Portreti. Vilki un avis», Nacionālā teātra izrādes «Asins kāzas», «Zēns» un «Ak, tētīt», Dailes teātra izrāde «Iespējamā tikšanās» un Ģertrūdes ielas teātra iestudējums «Melnā sperma».

Žagars vēstīja, ka izrādes atlasījusi teātra kritiķe Silvija Radzobe. Ņemot vērā pagājušā gada lielo interesi, arī šogad pirms izrādēm skatītājiem tiks piedāvāta iespēja apmeklēt Radzobes lekcijas. Šovasar festivālā teātra kritiķe lasīs četras lekcijas.

«LMT» viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule piebilda, ka «LMT» mobilā televīzija «Straume» nodrošinās divu izrāžu tiešraides, cerot, ka tas ļaus festivāla atmosfēru notvert tūkstošiem skatītāju. 12.augustā tiešraidē būs skatāma izrāde «Zēns», bet 14. augustā – izrāde «Ak, tētīt».

Cēsis – ekselence kultūrā un tūrismā Latvijā

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V) piebilda, ka desmit aizvadītie gadi aizritējuši ļoti ātri. Pēc viņa teiktā, Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle «Cēsis» ir radījuši multiplo efektu, proti, investori pilsētā būvē viesnīcas un kafejnīcas.

«Gadā, kad sākām koncertzāles būvniecību, bikses mazliet drebēja, jo domājām, kā būs. Tagad redzam, ka risks ir attaisnojies,» sacīja Rozenbergs, uzsverot, ka Cēsis ir ekselence kultūrā un tūrismā Latvijā.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) piebilda, ka festivālam katru reizi ir liela atbildība, domājot, kādas jaunas idejas piedāvāt un ar ko pārsteigt festivāla apmeklētājus. Viņasprāt, festivālam ir raksturīga radošā drosme.

LNMM atklāj izstādi «Janis Rozentāls (1866-1916). Māksla un tehnika»

No 13. augusta līdz 30. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, K.Valdemāra ielā 10) skatāma izstāde «Janis Rozentāls (1866-1916). Māksla un tehnika».

«Ar savu sajūsmīgo un sajūsminošo personību Rozentāls pirmais modināja latvju tautā interesi uz tēlojošām mākslām. Šajā nozīmē viņš bija latvju tautas pirmā mīlestība, kas kā tāda paliks mūžam neaizmirstama,» tā Romans Suta.

Talantīgo un mērķtiecīgo Saldus pagasta lauku kalēja dēlu, kas 19. gadsimta 80.-90. gadu mijā Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā izskolojās par profesionālu gleznotāju, Latvijas mākslas vēsturē piemin kā populārāko, iemīļotāko un vispusīgāko nacionālās mākslas pamatlicēju.

Rozentāla biogrāfija un radošā darbība spilgti apliecina latviešu mākslinieku sociālo un nacionālo pašapzināšanos 19. un 20. gadsimtu mijā. Pirmo vispārējo atzinību dzimtenē gleznotājs guva 1896. gadā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē kopā ar nacionālpatriotiski noskaņotajiem «Rūķa» loka vienaudžiem, kas nāca klajā ar ideju kalpot savai tautai un attēlot tās dzīvi mākslā.

20. gadsimta sākumā Rozentāls izvirzījās starp aktīvākajiem Rīgas mākslinieciskās vides veidotājiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kļūdams par aizrautīgu jauno estētisko principu īstenotāju glezniecībā, grafikā un lietišķajā mākslā, kā arī nozīmīgāko tālaika latviešu mākslas teorijas pārstāvi, kura galvenās apceres tika publicētas žurnālos «Vērotājs» un «Zalktis». Līdzās Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram meistars ir viens no nedaudzajiem laikabiedriem, kas Latvijas vizuālo mākslu ap 1900. gadu pietuvināja lielo Eiropas mākslas centru apvārsnim. Rozentāla programmatiskajā rakstā «Māksla un tehnika» (1906–1907) profesionālajā darbībā uzkrātās atziņas papildina kredo: «Būt jaunam ar katru darbu ir mākslinieka ideāls.» Iepazītie «mākslu mākslai» (l’art pour l’art) aicinājumi mudināja pasludināt: «(..) māksla ir redzami darīta formas ideja».

Jaņa Rozentāla individuālā stila un uzskatu pārvērtības ir viņa impulsīvā temperamenta un Latvijas mākslas toreizējo parādību spogulis. Saistot tradicionālo ar novatorisko, gleznotāja klejojumi starp īstenību un fantāziju rāda akadēmisma, reālisma, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, nacionālā romantisma, neoklasicisma un citu stilu mijiedarbē saplūdušo iespaidu atspulgus. Izstāde ļauj vērot Rozentāla mākslinieciskos meklējumus plašā diapazonā – no nacionāla reālisma virsotnes laucinieku tēlojumā slavenajā diplomdarbā «No baznīcas» («Pēc dievkalpojuma», 1894) līdz «Skaistā laikmeta» (Belle Époque) estētismam un dekoratīvismam romantiskos sapņojumos par idillisko laimes zemi Arkādiju («Arkādija», ap 1910, 1916).

Atzītā portretista, figurālista, ainavista un intīmu sadzīves ainu atveidotāja tvertie mirkļi un noskaņas mijas ar fantastiskām simboliskām kompozīcijām, mitoloģiskiem un reliģiskiem sižetiem. Visai daiļradei cauri vijas iecienītāko motīvu un tēlu variācijas, kas atkārtojas arī grāmatu un periodikas grafikā. Modernizējošo eiropeisko ierosinājumu ģeogrāfija aptver krievu, vācu, franču un Ziemeļvalstu mākslu, tālaika starptautisko autoritāšu Arnolda Beklīna (Arnold Böcklin), Maksa Klingera (Max Klinger), Ludviga fon Hofmaņa (Ludwig von Hofmann), Džeimsa Vistlera (James Whistler), Akseli Gallena-Kallelas (Akseli Gallen-Kallela) un citu paraugus, paralēli apgūtas arī fotogrāfijas tehniskās iespējas.

Latviešu mākslinieka precības (1903) ar somu dziedātāju Elliju Forseli (Elli Forssell, 1871-1943), kas iemiesoja viņa sievietes ideāltēlu un radošā pāra turpmākajā savienībā kļuva par daudzu vīra darbu iedvesmojošo modeli, nostiprināja ciešāku saikni ar Somijas kultūru un moderno mākslu. Iemantotajā otrajā dzimtenē 1916. gada beigās Pirmā pasaules kara laikā aprāvās arī gleznotāja mūžs.

Retrospektīvā izstāde (142 darbi) ir viens no Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmas centrālajiem notikumiem. Mākslas darbu izlase lielākoties veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kas pārliecinoši reprezentē klasiķa radošās darbības galvenos posmus un žanrus, stilistisko mainību un tehniku dažādību. Papildus izmantoti eksponāti no Akseli Gallena-Kallelas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Liepājas muzeja, Tukuma muzeja un vairākām privātām kolekcijām Latvijā un Somijā. Gadsimtu mijas gaisotni atdzīvina fotoattēlu klātbūtne, savukārt izstādes mobilā aplikācija-ceļvedis «Jaņa Rozentāla «gaismas bildes«» atklāj atsevišķu mākslas darbu sasauces ar fotogrāfijām, ko gleznotājs jaunrades vajadzībām uzņēmis pats ar savu fotokameru.

Somijas-Latvijas sadraudzības biedrība «Rozentāls-seura», kas nosaukta latviešu klasiķa vārdā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vienlaikus piedāvā nelielas informatīvas ceļojošās izstādes «Ar skatienu Somijā, ar sirdi Latvijā» pirmo pieturu. Līdzīga ekspozīcija ar satura izklāstu angļu, somu un zviedru valodās rudenī tiks atvērta «Virka» galerijā Helsinkos.

Muzeja Lielajā zālē skatāmo retrospekciju septembrī un oktobrī papildinās pasākumi, kas ietvers lekciju ciklu «Rozentāla laiks» piektdienu vakaros, sarunas pie mākslas darbiem ar nozares speciālistiem, radošo darbnīcu nodarbības, gleznotājam un viņa dzīvesbiedrei Ellijai veltītus koncertus, kā arī Mūzikas un mākslas atbalsta fonda producēto teātra izrādi «No Rozentāla».

Publicēšanai tiek gatavots jubilāra māksliniecisko mantojumu aptverošs izdevums, kura izveidē sadarbojas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, izdevniecība «Neputns» un Rakstniecības un mūzikas muzejs, kas glabā lielāko ar gleznotāja dzīvi un daiļradi saistīto fotokolekciju.

20. oktobrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Konferenču zālē notiks starptautiska zinātniskā konference «Janis Rozentāls (1866–1916) un viņa laikmets» ar vietējo un ārzemju speciālistu līdzdalību.

28. novembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē paredzēts atklāt informatīvu izstādi par izcilo Latvijas kultūras personību un profesionālās mākslas veidotāju, kura veikums ir iekļauts arī Latvijas kultūras kanonā.

Laikmetīgās mākslas izstāde «Būt vai nē»

No 26. janvāra līdz 21. jūnijam Dailes teātra Mākslas telpā «Brīvības 75» būs apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde «Būt vai nē», ko Dailes teātris rīko sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību. Izstādes kuratore ir Inga Brūvere, projekta producente ir Indra Rubene, tehniskais direktors – Ervīns Duka, informē Dailes teātra pārstāve Liene Jakovļeva.

Izstāde «Būt vai nē» tiks atklāta dienu pirms Viljama Šekspīra traģēdijas «Romeo un Džuljeta» jauniestudējuma pirmizrādes (režisors Dž. Dž. Džilindžers). Šekspīra traģēdijas ir bezgala dziļš avots, kurā izpeldēties gribot negribot sanāk katram mūsu civilizācijas pārstāvim. Pat ja mēs it kā dzīvojam tikai savu dzīvi un teātri uztveram kā spēli, kuru kāds rīko paralēli īstenībai, gadās brīdis, kad aktieris no klasiskas simtgadīgas lugas uzveduma skatuves pēkšņi ierunājas tev personiski pazīstamā intonācijā vai saka to, kas skan tavā galvā, kaut tu nekad to tik eksaltēti un vispār skaļi neesi gribējis izteikt…

Mākslinieki, kas nodarbojas ar vizuālām lietām, arī domā par to pašu: mīlestību, kaislību, nomācošo ikdienu, kairinājumus paģērošo eksistenci, romantiku, skaistumu un postu, kas uzglūn katram emociju uzplūdam, nodevību, upurēšanos, vilšanos kārtējā sociālpolitiskā cerībā, brīvību, kurai pašai jāizlauž sev ceļš…

Izstādes iedvesmas materiāls ir cits Šekspīra garadarbs – «Hamlets». Izstādes kuratore māksliniece Inga Brūvere dalībniekiem noteikusi spēles noteikumus – katrs izvēlas sev interesantu motīvu no leģendārā Hamleta monologa un, konkrētās frāzes rosināts, rada autentisku mākslas darbu. Ilustratīvs risinājums nozīmē izslēgšanu. Jo vizuālās mākslas valoda un īpatnība auklē iespēju attīstīt tekstos slēgtos vēstījumus pavisam atšķirīgi no skatuves mākslas, un ilustrācija vai scenogrāfija nebūt nav vienīgais ceļš māksliniekam, kuru valdzina teksti, literatūra, dramaturģija. Velti ir ierasts tā domāt.

Izstādē piedalīsies dažādu paaudžu radošas enerģijas un iztēles bagāti Latvijas aktuālās mākslas dzīves pārstāvji (daļa no viņiem ar rūdījumu scenogrāfijā). Prinča Hamleta eksistenciālo jautājumu: «Būt vai nebūt?» sev būtiskā tvērumā izvērsuši mākslinieki Aigars Bikše & Māris Bērziņš, Ivars Drulle, Imants Gross, Izolde Cēsniece, Kristiāns Brekte, Ieva Maurīte, Inga Brūvere un Leonards Laganovskis.

Viņi aktualizē idejas un vērtības, par kurām runā Šekspīrs, pārkodējot tās atbilstoši savu izteiksmes līdzekļu arsenālam. Un kas vēl svarīgāk – sniedz atbildi uz jautājumu: ko Hamlets pasaka par mums šodien?

Mūkusalas Mākslas salonā varēs apskatīt Avotiņa izstādi «Laiktelpas klejotāji»

Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē no 3.februāra līdz 11.martam izstādē «Laiktelpas klejotāji» skatāmi gleznotāja Jāņa Avotiņa darbi no salona kolekcijas, kuri papildināti ar jaunradītiem zīmējumiem un gleznām, informēja salonā.

«Laiktelpas klejotāji» ir pirmā mākslinieka personālizstāde Latvijā kopš 2010.gada. Tā sniegs iespēju iepazīties ar Avotiņa darbiem, kas tapuši no 2008. līdz 2017.gada sākumam.

Izstādes pamatu veido Mūkusalas Mākslas salona kolekcija, ko atsvaidzina daži jaunradīti darbi un mākslinieka privātā arhīva materiāli.

Avotiņš 2003.gadā pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) glezniecības nodaļu, papildinājis zināšanas LMA Vizuālās komunikācijas studijās, Mančestras Universitātē un Parīzes Pilsētas starptautiskajā mākslas skolā. Kopš 2004.gada mākslinieks regulāri rīko personālizstādes ārzemēs, visbiežāk sadarbojoties ar Minhenes galeriju «Galerie Rüdiger Schöttle», «Vera Munro» Hamburgā un «AKINCI» Amsterdamā, kā arī piedalās starptautiskās grupu izstādēs.

Izstādes kuratore ir Sniedze Kāle.

DMDM izstāde par netradicionālajām vēsmām 70. gadu lietišķajā mākslā

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) izstāde «Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība» pieturas pie vienas attīstības līnijas – jaunā, netradicionālā un eksperimentālā, ko varēja vērot septiņdesmito gadu lietišķajā mākslā, šodien muzeja preses konferencē sacīja izstādes kuratore Rūta Rinka.

Pēc viņas stāstītā, izstādē «Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība» apkopotajos darbos izmantotas dažādas lietišķās mākslas formas un materiāli, kas bija neierasti septiņdesmito gadu lietišķajai mākslai.

Vienlaikus Rinka atzīmēja, ka izstādē var novērot mākslinieku rokrakstu meklējumus un tieši tekstilmākslinieku vēlmi atkāpties no tradicionālās četrstūra formas, veidojot tekstīliju plastisku.

DMDM vadītāja Inese Baranovska norādīja, ka 2013. gada sešdesmito gadu izstādes «Uz lielās dzīves trases», kuras pēctecis ir patlaban muzejā apskatāmā izstāde, akcents bija uz dizainu, jo vērienīgu gobelēnu un keramikas priekšmetu nebija. Tāpēc septiņdesmitie gadi esot periods, kurā var just, ka mākslā uzvar nevis funkcionalitāte, bet skaistums.

Baranovska teica, ka dekoratīvi lietišķajā mākslā septiņdesmitajos gados mākslinieki varēja pievērsties abstraktām lietām, tāpēc dažādi tā laika arhitekti, tostarp Pēteris Martinsons un Georgs Barkāns, saprotot, ka padomju sistēmā radoši strādāt ar arhitektoniku praktiski nav iespējams, pievērsās keramikai un tekstilmākslai.

Savukārt «Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība» satelītizstādes «Septiņdesmitie. Darbs un atpūta. Rūdolfam Heimrātam – 90» kuratore Velta Raudzepa pastāstīja, ka Heimrātam veltītā izstāde veidota kā viņa darbu tapšanas procesa atainojums. Izstādē apkopotas dažādas mākslinieka darbu skices, kas parāda, cik viņa darbs bijis ilgs un sarežģīts.

Mākslinieks un Heimrāta dēls Mārtiņš Heimrāts norādīja, ka izstāde nav liela, bet ir balstīta uz diviem nozīmīgiem Heimrāta darbiem – kompozīcijas «Darbs», kas atrodas Maskavā, un kompozīcijas «Atpūta», kas atrodas DMDM krātuvē. Tāpat Heimrātam veltītajā izstādē apskatāms gobelēns «Sens motīvs» un tā skices.

DMDM cer, ka pieticīgais veltījums Heimrātam skatītājos radīs nelielu priekšstatu pat tekstildarbu sarežģīto mākslinieciskās izteiksmes meklējuma ceļu, kas atspoguļojas dažādu materiālu un tehniku lielos un mazos metos.

Jau ziņots, ka abu izstāžu atklāšana notiks šodien plkst.17, un tās varēs apskatīt no 3.novembra līdz 2017.gada 15.janvārim.

Dailes teātra Mākslas telpā būs skatāma Daiļa Rožlapas izstāde

No 2.februāra līdz 13.aprīlim Dailes teātra Mākslas telpā «Brīvības 75» Dailes teātra radošo programmu ietvaros būs skatāma gleznotāja Daiļa Rožlapas darbu izstāde «Mana mīla», kurā izstādīti darbi no Voldemāra Leitāna privātkolekcijas. Izstādes kuratore ir Sarmīte Sīle, producente – Indra Rubene-Vilipsone.

Vecrīga, Latvijas pilsētas un lauki, Baltijas jūra un ziedi – tik plašs bija mākslinieka Daiļa Rožlapas interešu loks. Darbus izstādīšanai teātrim uzticēja kolekcionārs Voldemārs Leitāns, kurš daudzu gadu garumā sekoja sava drauga daiļradei, regulāri un nekļūdīgi izvēlējās labāko no tā, ko Dailis Rožlapa uzgleznoja.

Dailis Rožlapa (1932-2014) – grimētājs, dekoratora palīgs, scenogrāfs, mākslinieks inscenētājs un gleznotājs. Absolvējis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu (1954) un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1968) ar diplomdarbu «Dekorāciju attīstība latviešu dramatiskajos teātros Rīgā līdz 1940.gadam.»

Mākslinieks veidojis dekorācijas Rīgas (Dailes teātris, Nacionālais teātris un Nacionālā opera), Valmieras un Liepājas teātros, kā arī Paņevēžā un Šauļos. Bet visilgākā un auglīgākā sadarbība izveidojās ar Jaunatnes teātri (1961-1970) un Rīgas Kinostudiju  (1971-1989).

Laikabiedru vērtējumā Dailis Rožlapa kā scenogrāfs bijis viegls, rotaļīgs, krāsziedā izšķērdīgs, īpaši bērnu izrādēs (piemēram, »Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta», 1968). Viņš meklējis jaunas formas un uz skatuves parādījis drosmīgi risinātas konstrukcijas, fotogrāfijas, plakātus, kino projekcijas.

Kā mākslinieks inscenētājs kino Dailis Rožlapa bija netradicionāls, azartisks, lielisks amata meistars, kurš īsā laikā kļuva par īstu profesionāli (»Vella kalpi velna dzirnavās», «Pūt vējiņi», «Robina Huda bultas», «Īsa pamācība mīlēšanā» u.c.). Kā labs komandas spēlētājs viņš izprata kino specifiku un savu sniegumu veiksmīgi iepludināja kopīgajā dziesmā, kuras skanējumu papildināja režisora, operatora, aktieru un citu filmas veidotāju darbs.

Bet paralēli darbam kolektīvā visu mūžu tika gleznots. Vienatne pie molberta ļāva pierādīt savu varēšanu un gūt to vientulības devu, kas tik nepieciešama ikvienam cilvēkam, bet radošam garam jo īpaši. Dailis Rožlapa kā gleznotājs ir tik pat drošs, vērienīgs un izdomas bagāts kā darbojoties «uz skatuves». Darbos redzams biezs, plašs triepiens, košas krāsas, eksperimenti ar izteiksmes līdzekļiem, teātrim un kino raksturīgi »knifiņi» un pāri visam – optimisma pilna, gaiša pasaules izjūta.

Vienai no gleznām, kas veltīta jūrai, dots nosaukums «Mana mīla». Tas ir dūmakains krasts un putns. Daiļa Rožlapas lielākā mīla bija gleznošana, bet putni – simbols radošajam lidojumam. Visa izstādītā kolekcijas daļa ir apliecinājums šai lielajai mīlai.

Rotko mākslas centrā apskatāmas sešas jaunas izstādes

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā apskatāmi seši jaunās izstāžu sezonas mākslas projekti, kas ir sava veida vēstījums par laika robežas nojaukšanu. Izstāžu saturā sastopas vēsture un mūsdienas, etnogrāfija un dizains, klasiskās tehnikas un šodienas saturs.

Rotko mākslas centrā ir skatāma Sigitas Daugules un Jāņa Liepiņa izstāde «Vienā telpā», sešu Latvijas grafiķu – Lienas Bondares, Vladislava Grišina, Pauļa Liepas, Kates Seržānes, Māra Subača un Dārtas Stafeckas – «Grafika», Ievas Nagliņas personālizstāde «Atmestie», Signes Vanadziņas personālizstāde «Kurš gadalaiks?», Daugavpils Saules skolas jubilejas izstāde «Saules skola no etnogrāfijas līdz dizainam» un franču mākslinieka Patrika Peltjē tēlniecības darbu izstāde «Atdzimšana».

Pēc Paegles sniegtās informācijas, izstāde «Vienā telpā» ir stāsts par divām spilgtām individualitātēm Latvijas glezniecībā, kas satikušies vienā telpā izstādes formātā Daugavpilī. Daugule ir viena no atpazīstamākajām šī laika Latvijas glezniecības sejām, kas ar savu «skarbo un nedaudz raupjo» glezniecības rokrakstu, dziļumu un stāstu nostabilizējusies Latvijas un ārvalstu mākslas vidē. Viņa organizējusi vairākas personālizstādes, kā arī piedalījusies būtiskos izstāžu projektos Latvijā un ārvalstīs. Par gleznotāju Liepiņu viņa laikabiedri izteikušies kā par izcilu personību, principiālu un taisnīgu cilvēku, godīgu arī savā glezniecībā, radot sava mūža garumā lieliskus krogus un tirgus skatus, zemnieku ikdienu attēlojot tonāli bagātiem un ekspresīviem triepieniem ainavās un klusās dabas kompozīcijās.

Izstādes «Saules skola no etnogrāfijas līdz dizainam» kodols ir saruna par aktuālo dizainā laiku atpakaļ un šodien, par varēšanu un dizaina izglītības lomu dizaina attīstībā valstī. Izstāde ir dizaina vidusskolas izstāžu cikla kulminatīvais projekts Rotko centrā, kas balstīts uz Saules skolas audzēkņu diplomdarbu arhīvu.

Izstāde «Grafika» veidota kā kuratoru selektīvs šodienas Latvijas laikmetīgās grafikas projekts, parādot atšķirīgos rokrakstus, tehnikas un aktualitāti vēstījuma formā grafiskā valodā, savā veidā turpinot Latvijas laikmetīgās mākslas izstāžu sēriju. Noskaņu mākslinieces Vanadziņas projekts «Kurš gadalaiks?» atklāj krāsu un formu ekspresijas. Māksliniecei tuva gadalaiku tēma, kas ir daudzkārt šķetināta vairākās izstādēs.

Nagliņa savā daiļradē pievēršas abstraktai mākslai, ietekmējoties no abstraktā ekspresionisma, minimālisma un supremātisma. Pārsvarā darbojas grafikā un glezniecībā, izmantojot jauktas tehnikas. Savukārt Peltjē piedāvātais risinājums ir interesēties par pasauli. Tēlniekam ir svarīgs cilvēka un matērijas kopums, nevis to konfrontācija. Viņš slavina materiāla iekšējo noslēpumu un mieru. Peltjē sniedz iespēju izjust laimi būt, kas izdodas ne katram māksliniekam.

Jaunās sezonas izstādes Rotko mākslas centrā būs skatāma līdz 9.aprīlim.

Notiks Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde – gadatirgus «Jarmarka»

No 15.decembra līdz 30.decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas studenti rīkos kārtējo izstādi, gadatirgu un labdarības akciju «Jarmarka».

Kā informēja augstskolā, šis pasākums vienlaicīgi ir gan gadatirgus, gan izstāde un labdarības akcija, kas studentiem sniedz iespēju savus darbus izrādīt plašākai auditorijai, iegūstot papildu ienākumus un daļu nopelnītā ziedojot Latvijas Mākslas akadēmijas telpu atjaunošanai. Šogad «Jarmarkas» sauklis ir «Māksla = sirdslieta».

Apmeklētājiem ir iespēja iegādāties oriģinālus mākslas darbus – vides un interjera objektus, gleznas un traukus, tērpus, tēlniecības, stikla un grafikas darbus, rotas un citus mākslas priekšmetus.

Nacionālajā mākslas muzejā apskatāma Purvīša balvas nominantu izstāde

No 18.februāra līdz 9.aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā izstāžu zālē apskatāma piektā Purvīša balvas astoņu kandidātu darbu izstāde, informēja LNMM pārstāvji.Izstādē varēs apskatīt Purvīša balvas ieguvēju mākslinieku grupas – Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona -, kā arī pārējo balvas kandidātu darbus. Purvīša balvu mākslinieku grupa ieguva par izstādi «Dziesma», kuru varēja apskatīt no 2015.gada 19.jūnija līdz 26.jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles «Arsenāls» Radošajā darbnīcā.

Purvīša balvai bija nominēti vēl septiņi kandidāti, tostarp Arturs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Voldemārs Johansons, Maija Kurševa, Anda Lāce un mākslinieku grupa – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons.

Bērziņš tika nominēts par personālizstādēm «Attēldarbi» galerijā «Māksla XO» un «Attēldarbi II» Olaines vēstures un mākslas muzejā.

Drulle nominēts par personālizstādi «Manai dzimtenei» galerijā «Alma», Epners – par personālizstādi «Vingrinājumi» peldošajā mākslas centrā «Noass», Jākobsons – par personālizstādi «Dark Matter» Mūkusalas Mākslas salonā, Johansons par videoinstalāciju «Slāpes» starptautiskā Jaunā teātra festivāla «Homo Novus» tekstilfabrikā «Boļševička».

Kurševa balvai tika nominēta par darbu «Dzīvesprieks» izstādē «Lielāks miers, mazāks miers» Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Lāce – par performanci «Atindēšana» izstādē «Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība» 10.jūnijā laukumā pie LNMM, kā arī mākslinieku grupa par izstādi «Dziesma».

Jau ziņots, ka divu gadu laikā neatkarīgo ekspertu darba grupa Purvīša balvas fināla atlasei nominēja vairāk nekā 18 mākslinieku sniegumu izstādēs. Nominanti tika izvirzīti reizi ceturksnī.

No 2014.gada 8.decembra līdz 2016.gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas «Arsenāls» vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofijas doktors un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece un LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, kā arī lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu «Solitude». Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi «Varbūt». Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi «Zemes darbi», bet ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi «Netaisnība».