“Arsenālā” abstraktās mākslas izstāde

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” līdz 21.novembrim apskatāma radošās apvienības “CoBrA” abstraktās mākslas izstāde no Beļģijas pilsētas Monsas kolekcijas. Izstāde izveidota, atzīmējot Eiropas Savienības prezidējošās valsts Beļģijas kultūras sasniegumus un devumu Eiropai.

Radošā apvienības “CoBrA” nosaukumu veido trīs Eiropas galvaspilsētu – Kopenhāgenas (Co), Briseles (Br) un Amsterdamas (A) – pirmie burti. “CoBrA” pastāvēja tikai trīs gadus – no1948. līdz 1951.gadam, taču tās darbība spēcīgi ietekmēja daļu pēckara Eiropas mākslinieku, kļūstot par spilgtu 29.gadsimta vidus Eiropas avangarda parādību.

Kaislīgi sludinot absolūtu krāsas un formas brīvību, grupa mākslinieku kultivēja īpašu radošu metodi, balstītu iracionālajā spontalitātē, ekspresijā un eksperimentā, kuras mērķis bija atklāta zemapziņas instinktu izpausme glezniecībā. Rodot iedvesmu bērnu zīmējumu atraisītībā, primitīvās mākslas formās, tautas mākslā, skandināvu mītos un pasakās, augstu vērtējot modernisma sasniegumus un vienlaicīgi apliecinot interesi par sireālismu, “CoBrA” mākslinieki izveidoja oriģinālu izteiksmes līdzekļu valodu un mistisku tēlu pasauli.

Izstādē “CoBrA & Co” apskatāmi 52 darbi, ko radījusi vai iedvesmojusi šī trīspusējā mākslinieciskā un intelektuālā apvienība.

Lielākoties šo mākslas darbu autori ir Valonijas un Briseles frankofonie mākslinieki – Pjērs Alešinskis, Anrī Mišo, Pjērs Sulāžs, Žoržs Matjē, Luī van Lints, Brams Bogarta, Brams van Velde un daudzi citi.

“Šo mākslinieku grupu, kuri atteicās no estētiskā konformisma un obskurantisma jeb apzinātas informācijas noklusēšanas, lai aizstāvētu pasaules redzējumu, kas balstās uz intelektuālās brīvības ideālu, vienoja tādi principi kā eksperimentēšanas kultūra, kopīgs radošs darbs, žesta atbrīvošana, sociālā atbildība, atteikšanās no valodas nosacītības, diskusijas izjūta un domas atvērtība,” paskaidro mākslas zinātnieks un izstādes kurators Denī Laurē.

Pēc Rīgas izstāde ceļos uz Igauniju, kur tā būs eksponēta Tallinas izstāžu zālē.

«Arsenālā» vērienīga vācu laikmetīgās mākslas izstāde

No šodienas līdz 21. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē būs skatāma līdz šim plašākā Vācijas laikmetīgās mākslas izstāde «Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts». Izstāde iepazīstinās ar svarīgākajām tendencēm un parādībām, kuras raksturo vācu mākslu periodā no 1960. gada līdz mūsdienām.

Izstādē eksponēti 53 autoru 77 lielformāta mākslas darbi. Ekspozīciju veido glezniecība, zīmējumi, skulptūras, fotogrāfijas, videoinstalācijas, kā arī daži konceptuālās mākslas paraugi. Izstādes fokuss ir vērsts uz vācu mākslas vizuālo un uztveres saturu, nevis uz teoriju radīšanu, ņemot vērā, ka ierobežotais darbu skaits ir nepietiekams un nevar atklāt Vācijas laikmetīgās mākslas parādību dziļumu, dažādību un sarežģītību.

Lai izvairītos no lineāra un didaktiska secīga vēstījuma, izstāde ir brīvi konfigurēta četrās sadaļās – viena no sadaļām ir ekspresija, iztēle un subjektivitāte, otra – vēsture un naratīvs, tāpat – abstrakcija un koncepcija, kā arī prezentācija un kritika, iepriekš stāstīja izstādes kurators Marks Gisborns.

Viņš piemetināja, ka ideja par organiski vienojošu ietvaru, kas sasaista atšķirīgos, četrās desmitgadēs tapušos mākslas darbus, piedāvā skatītājiem iespēju salīdzināt paaudžu veikumu un meklēt kopsakarības, tā izslēdzot pasīvu vērojumu, mudinot veidot savu individuālo interpretāciju.

Izlase «Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts» izveidota, apzinot 45 dažādas kolekcijas – Vācijas izstāžu zāļu un muzeju, kā arī vairāku mākslas kolekcionāru privātos krājumus Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Šī būs pirmā tik liela mēroga Vācijas laikmetīgās vizuālās mākslas retrospekcija Rīgā, kurā piedalīsies Eiropas un pat pasaules līmeņa zvaigznes.

Ar izstādi «Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts» tiek iezīmēts jauns posms Latvijas un Vācijas kultūras sakaru dinamikā, jo jūlijā izstādi apmeklēs Vācijas kultūras un mediju lietu ministre Monika Gritersa, un par to liecina arī lielā ieinteresētība, ko izrādīja Vācijas mākslas muzeji, mākslas galerijas, privātkolekcionāri un paši mākslinieki, kas piekrita piedalīties izstādē ar saviem labākajiem darbiem, stāsta izstādes organizatori.

Eksponēto mākslas darbu autoru vidū ir tādas personības kā Georgs Bāzelics, Jozefs Boiss, Andreass Gurskis, Anzelms Kīfers, Zigmārs Polke, Gerhards Rihters un Villijs Zite un citi.

Izstāde tiks papildināta ar interesantu pasākumu programmu, piedāvājot tikšanās ar nozares speciālistiem, ekskursijas, radošās aktivitātes un paneļdiskusijas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde «Kinētikas arheoloģija»

Rīgas mākslas telpas» Intro zālē sestdien, 12. novembrī, plkst. 16 tiks atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sagatavotā izstāde «Kinētikas arheoloģija». Izstādes ekspozīcija veidota kā atvērta laboratorija, kurā intriģējoši parādīta kinētiskās mākslas tapšana 60. un 70. gados Latvijā un tās saglabāšanas problemātika mūsdienās. Ekspozīcijas telpisko scenogrāfiju kā radošu dialogu starp mākslinieku Valdi Celmu un restauratori Ievu Alksni veidojis dizaineris Rihards Funts un Toms Lucāns («Rijada»). Izstādes kuratore – mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

«Kinētiskā jeb māksla, kas saistīta ar kustību, 70. gados Latvijā bija viens no laikmetīgās mākslas procesu aizsākumiem. Tā radikāli atšķīrās no tobrīd ierastās mākslas, ko regulēja padomju realitāte, taču, neskatoties uz eksperimentālo dabu, tā baudīja visai lielu brīvību – abstrakto formu un tehnoloģiju risinājumi bija skatāmi izstādēs, jaunu ēku interjeros un pilsētvidē. Tomēr kinētiskās mākslas paradokss – tā ne vien iemieso perpetuum mobile (mūžīgās kustības) ideju, bet arī to dekonstruē: kustība ar laiku izsmeļ pati sevi un tās līdzekļus. Daudzi no darbiem šodien ir gājuši bojā un nogrimuši aizmirstībā dēļ materiālu entropijas un novecojušas savulaik aktuālās tehnoloģijas. Izstāde «Kinētikas arheoloģija» caur Valda Celma darbiem ļauj atkal iepazīt kinētiskās mākslas vēsturi, vairākus daļēji zudušus un šodien atkal atjaunotus darbus, un laikmetīgās mākslas restaurācijā aktuālus jautājumus un dilemmas – par materiālu un koncepcijas autentiskumu, mākslas darba saglabātības, materiālās formas un nozīmes līdzsvaru,» izstādes aktualitāti akcentē kuratore Ieva Astahovska.

Valdis Celms ir viens no zināmākajiem kinētiskās mākslas pārstāvjiem Latvijā. Viņa radošā darbība ir apbrīnojama liecība tam, ka arī padomju periodā Latvijā tapa avangardiski un vizionāri mākslas darbi, ne mazāk pārliecinoši kā līdzīgas parādības Rietumos un citur pasaulē 20. gadsimta 60. un 70. gados. Divus nozīmīgus Valda Celma darbus – «Grieķija» un «Ceturtā pakāpe» – 2015. gadā atjaunoja restauratore Ieva Alksne. Objektu «Grieķija» Valdis Celms radīja vēl studiju gados, tā dekoratīvā izteiksme apliecina mākslinieka meklējumus popārta virzienā. Savukārt kinētiskais mākslas objekts «Ceturtā pakāpe» pirmo reizi tika izstādīts 1978.gadā izstādē «Forma. Krāsa. Dinamika» Pēterbaznīcā. Izmantojot fotogrāfijas, zīmējumus un video, ekspozīcija veidota tā, lai izstādes apmeklētājs varētu ieskatīties restaurācijas procesā, iepazītu darbu materiālus un tehnoloģijas, kā arī apjaustu restaurācijas procesa dilemmas un metodes. Izstādē būs apskatāma arī īsfilma par Valda Celma kinētiskās mākslas darbiem, kas tapusi sadarbībā ar Vides Filmu studiju.

«Mūsu mērķis bija parādīt lielisko un apjomīgo izstādes materiālu, kā absolūti primāro izvirzot Valdi Celmu un viņa radošo darbību. Izstādes iekārtojums tika veidots, iedziļinoties un pētot viņa darbus. No tiem ietekmējoties, izgatavojām, piemēram, fotogrāfijas kā objektus un veidojām arī oriģinālus stendus, lai rezultāts būtu maksimāli tuvs mākslinieka rokrakstam un filozofijai. Izstādes iekārtojuma izgatavošanai izmantotas modernās tehnoloģijas, taču raudzījāmies, lai tās netraucētu darbiem, bet būtu veiksmīgs un neuzkrītošs papildinājums. Tagad ir pieejamas dažādas tehnoloģijas un mākslinieka iztēli neierobežo limitēts materiālu piedāvājums, bet Valdis Celms panāca fantastiskus rezultātus ar tiem ierobežotajiem paņēmieniem un materiāliem, kas bija pieejami pirms četrdesmit pieciem gadiem,» ekspozīciju komentē dizaineris Rihards Funts.

26. novembrī un 10. decembrī plkst.12 ģimenes ar bērniem aicinātas apmeklēt radošo darbnīcu Valda Celma vadībā. Darbnīcas ietvaros tiks pētīts mākslinieka darbs «Pozitrons» – dalībnieki tiks aicināti konstruēt tā formu, liekot lietā kartonu, bērniem draudzīgās Makedo plastmasas skrūves un kartonzāģus. Darbs notiks komandās, katrā darbnīcā kopīgiem spēkiem uzbūvējot vienu, milzīgu puslodi. Visu izstādes laiku bērni un jaunieši aicināti arī izmantot ekspozīcijā pieejamās darba lapas, kā arī veikt digitālo testu «Nosaki savu restauratora tipu!». 4. decembrī plkst. 12 visi interesenti aicinātu uz tikšanos ar autoriem «Rīgas mākslas telpā», savukārt 3.decembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Konferenču zālē notiks starptautisks simpozijs «Salabot to, kas nav salauzts. Kā rekonstruēt laikmetīgo mākslu?», kura ietvaros tiks apskatīts arī Valda Celma mākslas darbu atjaunošanas process.

Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) sadarbībā ar «Rīgas mākslas telpu». LLMC darbības nozīmīga sastāvdaļa ir ne tikai mākslas izstāžu organizēšana, bet arī laikmetīgās mākslas arhivēšanas, materiālu saglabāšanas un darbu restaurēšanas jautājumi.

Izstāde apskatāma līdz 11.decembrim izstāžu zālē «Rīgas mākslas telpa» Kungu ielā 3. Ieejas biļetes cena: 5,00 eiro; skolēniem un studentiem, uzrādot apliecinošu dokumentu: 2,50 eiro; pensionāriem, uzrādot apliecinošu dokumentu: 3,00 eiro. Ieeja uz pasākumiem izstādes ietvaros – par puscenu visām biļešu grupām.

Rīgā būs apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde «Rokdarbi»

Šī gada novembrī un decembrī Rīgas Centrālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas nodaļā un Kultūras un tautas mākslas centrā «Ritums» Rīgā būs apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde «Rokdarbi». Ekspozīciju veidos darbi, kas radīti dažādas rokdarbu tehnikās – adījumi, tamborējumi, izšuvumi un filcējumi sākot no etnogrāfisko cimdu kopijām līdz mūsdienās populārajiem mozaīkas tamborējumiem un filcējumiem.

Izstādes ekspozīcijas veidotas nedaudz atšķirīgi. Rīgas Centrālās bibliotēkas telpās eksponēti lielāka izmēra rokdarbi – adītas un tamborētas segas, kam pretstatā ir smalkie tamborējumi un «rakstraudžu» (dažādu rokdarbu tehniku paraugi) ekspozīcija no nesenās Tautas lietišķās mākslas studijas «Bārbele» izstādes.

Kultūras un tautas mākslas centrā «Ritums» apskatāmā ekspozīcija veidota no tradicionālākiem rokdarbu veidiem – cimdiem un zeķēm. Izstādē redzamajos cimdos būs saskatāmas katram novadam raksturīgākās iezīmes, kā arī jaunrades elementi un pašu meistaru veidoti raksti.

Izstādes ekspozīciju papildinās pulsa sildītāji (mauči), kas ir adīta cimda valnītis bez plaukstas daļas. 20. gadsimta sākumā pulsa sildītāji bija sastopami visā Latvijā, un košākie no tiem nāk no Kurzemes puses. Pēdējā laikā šis adījumu veids piedzīvo renesansi, jo pilda ne tikai praktiskas, bet arī dekoratīvas funkcijas.

Izstāde «Rokdarbi» ir gadskārtējā žanru izstāde, kas parāda rokdarbu – adīšanas un tamborēšanas meistaru veikumu un to māksliniecisko izaugsmi pēdējos gados.

Izstāde apskatāma no 2016.gada 9.novembra līdz 4.decembrim Rīgas Centrālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas nodaļā (Brīvības ielā 49/53, Rīgā) bibliotēkas darba laikā: darba dienās no plkst. 9.00 līdz 20.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00.

No 2016.gada 17.novembra līdz 11.decembrim Kultūras un tautas mākslas centrā «Ritums» (Jaunielā 29a, Rīgā) katru dienu no plkst. 11.00 līdz 17.00.

Izstādi «Rokdarbi» rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Rīgas Centrālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas nodaļu un Kultūras un tautas mākslas centru «Ritums». Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs Swedbank un SIA «Circle K Latvia».