Noliktava pārtop par viesnīcu, mākslas galeriju, biroju ēku un jahtu centru

Vecajā ostas spīķerī, kur pašlaik aktīvi noris rekonstrukcijas darbi, jau gada nogalē ekspluatācijā tiks nodota rekonstrukcijas 1. kārta. Projekta attīstītājs SIA «MIG Holdings» plāno ēkā izvietot birojus, dizaina viesnīcu, mākslas galeriju, kā arī modernu jahtu centru.

Plānots, ka decembrī ēkas rekonstruētajā vidusdaļā un gluži no jauna tapušajā stiklotajā piebūvē izvietosies dažādi biroji. Lielākais nomnieks jaunajā ēkā būs AS «Hansabanka», ar kuru nule kā noslēgts līgums par telpu nomu. Jaunā filiāle izvietosies 2 stāvos, aizņemot nepilnus 700 m2 – tā būs viena no lielākajām Hansabankas filiālēm Latvijā.

Gaumīgākās un mūsdienīgākās biroja mēbeles Latvijā piedāvā Atticus (http://www.birojamebeles.lv/). Biroja galdi, sapulču galdi, krēsli skapji, pieņemšanas telpu mēbeles – viss pieejams plašā izvēlē. Visas mēbeles ir pieejamas gan modernā, gan klasiskā dizainā.

Uz jaunām telpām pārcelsies arī Zemesgrāmatas Liepājas nodaļa, ar kuru tika noslēgts nomas līgums, uzvarot Tiesu administrācijas izsludinātajā atklātajā konkursā par telpu nomu. Spīķerī atradīsies arī Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs un Latvijas Pasts, kā arī apdrošināšanas kompānija un citi biroji. No ēkas birojiem paredzētās platības pašlaik ir iznomāti 70 %.

Pilnībā ēkas rekonstrukciju un biroju iekārtošanu ar mēbelēm plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Vecajā, rekonstruētajā ēkas daļā tiks izvietota dizaina viesnīca ar 40 viesu numuriem. Jaunā viesnīca tiek veidota, lai tā kļūtu par vienu no interesantākajām dizaina viesnīcām Latvijā. Ēkā atradīsies arī restorāns ar vasaras terasi. Pirmajā stāvā līdzās viesnīcas uzņemšanai atradīsies arī liepājnieku iecienītā mākslas galerija «Māja».

Ēkas rekonstrukcijas un interjera projektu veido arhitekts Agris Padēlis – Līns, kuram ir liela pieredze līdzīgu projektu veidošanā. Interjera izstrādes pamatideja ir saglabāt veco arhitektūru, apvienojot to ar jaunām arhitektūras idejām un risinājumiem.

Kā ļoti atraktīva ēkas daļa būs jahtu centrs ar savu administrāciju, viesu reģistrāciju, atpūtas zonu, interneta piekļuves punktu un informācijas stendiem par burātājiem svarīgām aktualitātēm. Lai palielinātu jahtu uzņemšanas kapacitāti, plānots pilsētas kanālā uzbūvēt pontonus ar kopējo garumu 75 metri. Tuvāko 3 gadu laikā ir mērķis sasniegt 1000 apkalpoto jahtu skaitu sezonā.

Projekta ietvaros paredzēta arī apkārtējās teritorijas labiekārtošana, šajā pilsētas centra daļā veidojot pievilcīgu un sakārtotu vidi, kas uzskatāms par vērtīgu ieguldījumu pilsētas infrastruktūras pilnveidošanā. Ēka atrodas ideālā vietā – pašā pilsētas centrā blakus ostas piestātnei. Apmeklētāju ērtībai tiks izveidota arī bezmaksas auto novietne ar vairāk nekā 110 stāvvietām. Ēka labi eksponējas iepretī topošajai koncertzālei.

Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas ēkas kopējā platība sasniegs 7000 m2. Kopējās projekta investīcijas tiek plānotas 3 miljonu latu apmērā. Šogad apjoma ziņā Liepājā šis ir viens no lielākajiem nekustamā īpašuma un biroju investīciju projektiem.

«Šis ir viens no galvenajiem projektiem, kas veicinās visas Liepājas promenādes iedzīvināšanu, lai jau tuvākajā nākotnē tā piesaistītu jaunas investīcijas citu ēku atjaunošanā un labiekārtošanā ar mēbelēm un rezultātā kļūtu par vienu no nozīmīgākajām Liepājas centra sastāvdaļām,» saka Aigars Kesenfelds, SIA «MIG Holdings» (SIA «Māja – Investīciju Grupa» šā gada 2. oktobrī mainījusi nosaukumu) valdes priekšsēdētājs.

Pēc nodošanas ekspluatācijā ar ēkas iznomāšanu un apsaimniekošanu nodarbosies SIA «MIG Holdings» meitas uzņēmums SIA Nekustamie īpašumi «Māja», kas ir specializēts namu apsaimniekošanas uzņēmums ar lielu pieredzi šajā jomā – pašreiz šis uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā 40 nekustamo īpašumu.

SIA «MIG Holdings» ir holdingkompānija, kas pilda nekustamo īpašumu, biroja ēku portfeļa un saistīto uzņēmumu kapitāla daļu turētāja funkcijas, koordinē jaunu projektu attīstību, kā arī pārrauga savas kapitāla daļas saistītajos uzņēmumos. Kopā saistīto uzņēmumu struktūrā ietilpst 13 uzņēmumi un to grupas.

Slavenību stiliste Elīna Štobe prezentē savu pirmo autorkolekciju «Slow»

Piektdien, 21.oktobrī, VEFā notikušās Modes manifestācijas laikā savu pirmo autorkolekciju SLOW prezentēja stiliste Elīna Štobe, kura līdz šim bija pazīstama kā populāru Latvijas un ārvalstu skatuves mākslinieku, TV projektu, reklāmu un modes skašu tēla veidotāja.

«Man ir īpašas un tuvas attiecības ar modes pasauli kopš agras bērnības, kas nu vainagojušās pašas radītā kolekcijā, kurā realizēju savas personības dziļākos pārdzīvojumus, ļaujot uzplaukt ziedam, kur katra detaļa pārdomāta un konstruēta tā, lai tērpa nēsātājai iedvestu pārliecību: tu ziedi, tu esi iedvesma, apturi laiku un baudi vasaru četru sezonu garumā!» par savu jauno kolekciju SLOW saka Elīna.

SLOW sieviete ir pārliecināta un vienlaikus – trausla; tieši tik, cik nepieciešams, lai aizrautu sev ziedēt līdzi. «Kolekciju raksturo klasisks siluets un grafiski meklējumi ierastām līnijām ar prioritāru virsuzdevumu kalpot tērpa lietotājai, piekļauties ķermeņa līnijām un iedrošināt ziedēt un aizraut…» vēl piebilst māksliniece.

Stila dizaineres Elīnas Štobes portfolio veido vairāki simti spilgtu imidžu un stila pārvērtību, un, būdama stila dizainere, Elīna veidojusi tēlu estrādes dziedātājai Gabrielai da Silvai (Maskava), mūsmāju dziedātājiem Jānim Stībelim, Antrai Stafeckai, Ievai Kerēvicai, Emīlam Balcerim, Marijai Naumovai, Olgai Rajeckai, projektam «Tev tuvumā» (mūziķiem Martam Kristianam Kalniņam, Arturam Skrastiņam, Valteram Frīdenbergam, Kristianai Stīrānei), izcilajam kinorežisoram Jānim Streičam u.c.

Papildus akadēmiskai dizaina izglītībai Elīna Štobe apguvusi imidža dizainera un fotosesiju stilista praksi. Lielāko pienesumu mākslinieces profesionalitātei devusi sadarbība ar atzītiem fotomākslas meistariem un dalība starptautiskās meistarklasēs, kā arī darbs reklāmas un godalgotos video projektos.

Savukārt kopš sestdienas, 22.oktobra, Elīnas darinātā kolekcija iegādājama latviešu dizaineru veikalā «Taste Latvia» «Galerijā Centrs».

«Gors» svin Mākslas galerijas jubileju un izsludina jaunu izstāžu projektu pieteikumu konkursu

Februāra beigās ar tēlnieka Gļeba Panteļejeva izstādes «Latgales rapsodija» atklāšanu Latgales vēstniecības «Gors» Mākslas galerija svinēja savu pirmā darbības gada jubileju, bet martā tiek izsludināts izstāžu projektu pieteikumu konkurss 2018. gadā galerijā apskatāmajām izstādēm, informē Edīte Husare, Latgales vēstniecības «Gors» (SIA «Austrumlatvijas koncertzāle») Mārketinga nodaļas vadītāja.

2016. gada sākumā, piesaistot profesionālu izstāžu kuratoru, Latgales vēstniecība «Gors» uzsāka Mākslas galerijas iniciatīvu, lai turpmāk koncertzāles apmeklētājiem piedāvātu Latvijas kultūrtelpā nozīmīgu un interesantu dažādos žanros strādājošu mākslinieku darbu kolekcijas. Pirmais darbības gads pierādījis kā mākslinieku, tā Latgales vēstniecības «Gors» apmeklētāju interesi par iespēju Rēzeknē gan izstādīt, gan apskatīt daudzveidīgu izstāžu piedāvājumu.

GORS Mākslas galerijā gada laikā bijušas skatāmas 10 dažāda veida izstādes, kurās pārstāvētas gan glezniecība, gan grafika, gan arī fotogrāfijas. Mākslas galerijas stāstu aizsāka gleznotāja Roberta Muža personālizstāde «Latvija. Ainava. Portrets», kurā tika eksponēta plaša ainavu retrospekcija, kā arī Latvijas vēsturē nozīmīgu personību portretu izlase. Gada laikā Latgales vēstniecībā GORS bija skatāmas arī mākslinieku Ilgvara Zalāna, Anitas Melderes, Mētras Štelmaheres, Ingas Onževas, Pāvela Ostapceva, Ilzes Lībietes un citu autoru darbi.

Mākslas galerijas kuratore Guna Kalnača, atskatoties uz aizvadīto gadu, secina: “Gada laikā kopā ar Latgales vēstniecības GORS komandu esam meklējuši iespējas intensīvo un daudzveidīgo koncertdarbību bagātināt vēl ar vienu mediju – vizuālo mākslu. Paldies māksliniekiem, kuri īpaši šīm izstādēm radījuši jaunas kolekcijas, respektējot telpas specifiku un plašo skatītāju loku, esam rādījuši arī interesantas retrospekcijas, ņemot palīgā no muzeju krājumiem deponētus darbus. Interesanta bija pieredze gleznotājas Diānas Īves darbus integrēt viņas vectēva Jāņa Ivanova koncerta scenogrāfijā. Plašu Diānas Īves darbu personālizstādi koncertzālē redzēsim šajā vasarā. Tā ir viena no mūsu vēlmēm – aicināt izstādīties arī māksliniekus, kuru saknes paaudzēs meklējamas Latgalē. Bet ne tikai – koncertzāles galerija ir atvērta kā jauno mākslai, tā klasiskām vērtībām.»

Latgales vēstniecības «Gors» vadītāja Diāna Zirniņa pauž prieku, ka izdevies attīstīt vēl vienu kvalitatīvu mākslas vietu valstī, turklāt reti kur citur Latvijā kādā autora darbus apskata tik daudz apmeklētāju, kas panākts Mākslas galerijas saturu sasaistot ar pieejamību «Gors» apmeklētājiem – gan ikdienā, gan pasākumu laikā.

2018. gada izstāžu pieteikumus Latgales vēstniecība «Gors» gaida līdz šī gada 30. aprīlim.

Izstāžu projektu konkursā aicināti piedalīties mākslinieki un kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupas vai personālizstādes, kuratora veidotas izstādes u. c. izstādes. Plašāka informācija, konkursa nolikums un pieteikuma anketa atrodami Latgales vēstniecības GORS mājaslapas sadaļā «Izstādes».

Latgales vēstniecības «Gors» Mākslas galerijas notikumi tiek īstenoti ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas «Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamība Latgales vēstniecība «Gors» un Rēzeknes pilsētas domes atbalstu.

Latvijas mākslinieku darbus pasaules tirgū iekļauj 20 000 eiro cenu grupā

Latviešu mākslinieku darbi pašlaik starptautiskā mākslas vidē iekļaujas cenu grupā līdz 20 000 eiro, šodien vēsta laikraksts «Latvijas Avīze», norādot, ka ir arī izņēmumi.

Mākslas galeriju īpašnieki, mākslinieki un mākslas kolekcionāri apgalvo, ka atjaunotās brīvvalsts laikos Latvijā nav izveidojies mākslas tirgus. Galerijas «Jēkabs» vadītājs Jānis Piesis laikrakstam norādījis, ka bez plašāka noieta pasaulē pašmāju mākslinieku veikums iestrēdzis dzimtenē, tāpēc Latvijā par skatītāju un ari pircēju cīnās gan vecmeistaru darbi, gan jauno mākslinieku veikums.

Līdz ar to pat ļoti augstvērtīgu darbu cena varot būt visai pieticīga. «Ja mūsdienu māksliniekam izdodas ieņemt vietu starptautiskā vidē, viņa darbu cenas tomēr vidēji ir augstākas nekā Latvijā,» norāda Piesis. «Latvijā par dažiem desmitiem eiro var sākt veidot savu akvareļu un grafikas darbu kolekciju. Par 100 līdz 150 eiro jau iespējams iegādāties paliekošu vērtību, bet cenu griesti par latviešu mākslas pamatlicēju darbiem mērāmi daudzos desmitos tūkstošu eiro.»

Galeriju īpašnieki ari atklāj, ka dalība prestižajos pasaules notikumos prasot pamatīgus līdzekļus, vidēji 20 000 līdz 30 000 eiro. «Mese finansiāli atmaksājas vien tad, ja izdodas darbus ari pārdot,» norāda galerijas «Daugava» vadītāja Anda Treija.

Mākslinieks Ritums Ivanovs norāda, ka pamatā viņa gleznu ievērojamās cenas ārzemēs esot mīts un daudz no vietējā tirgus neatšķiroties, taču ārzemju pircēju interesi viņš nenoliedz.

Laikraksts apkopojis publiski pieejamo informāciju par mūsdienu latviešu mākslinieku pārdotajiem darbiem. Finansiāli visaugstāk tikusi novērtēta Raimonda Staprāna glezna «Zilā laiva», kas 2014. gadā pārdota par 87 500 eiro.

Vieni no Latvijas labākajiem dizaineriem tiekas īpašā modes vakarā

12.jūnija vakarā veikalā «Taste Latvia» norisinājās īpašs modes vakars, kurā apģērbu gardēžiem bija iespēja pamielot acis un arī iegādāties kādu Latvijas labāko dizaineru veikumu.

«Taste Latvia» rīkoja īpašu vakaru, kurā modes cienītājiem bija iespēja iepazīties ar Antras Hannas Pujēnas zīmola «Cinnamons Atelier», Aleksandra Pavlova zīmola «Alexander Pavlov» un dizaineres Natālijas Jansones jaunajām apģērbu kolekcijām.

Viesus priecēja visu trīs dizaineru uzrunas, skaidrojumi par jaunajām modes tendencēm, kā arī iespēja tās aplūkot klātienē, vērojot viņu tērpu modes skates.

Ikvienu vakara gaitā redzēto tērpu varēja iegādāties, turklāt tērpiem bija īpašas atlaides, šo iespēju steidza izmantot ne viena vien sabiedrības dāma.

Pieklusinātas fona mūzikas pavadībā viesi malkoja vīnu, laikoja apģērbu, kā arī nodevās saviesīgām sarunām.

Modes baudītāju vidū bija aktrise Agnese Zeltiņa, televīzijas seja Lelde Lietaviete un televīzijas personība Gundega Skudriņa, kuras ir lielas Latvijas dizaina piekritējas.

Visas trīs modes skates parādīja, ka šovasar modē ir brūna krāsa dažādās toņu gammās.

Tieši miesas krāsas toņu apģērbs Natālijai Jansonei liekas ļoti seksīgs.

http://www.tastelatvia.lv/