Galerijā ‘Jēkabs’ martā norisināsies mākslas darbu izsole

Izsoļu nama/galerijas Jēkabs telpās 7. martā norisināsies 65. mākslas darbu izsole. Izsolē tiks piedāvātas 215 lotes – vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku gleznas, grafikas, plakāti, lietišķās mākslas priekšmeti un grāmatas, portālu “Delfi” informē galerijas pārstāvji.

Glezniecības tehniku izsolē pārstāv tādi izcili mākslinieki kā Ieva Iltnere, Jānis Pauļuks, Kārlis Melbārzdis, Biruta Delle, Leo Svemps un citi. Mūsdienu glezniecības kontekstā jāizceļ Ievas Iltneres 1998. gada glezna “Istaba”, kurā atklājas mākslinieces gaumīgi ieturētais stils un joprojām iemīļotā tēma – cilvēks telpā. Gleznā redzama māksliniecei raksturīgā klusināti pelēcīgā toņu palete un vibrējošs krāsas triepiens, kas turpmākajā daiļradē atkāpjas grafiskāku izteiksmes līdzekļu priekšā.

Jāņa Pauļuka 1957. gada gleznā “Dzintaros” atainota to laiku mākslinieku vidū iemīļota pulcēšanās vieta, Dzintaru jaunrades nams. Gleznā redzams Pauļukam raksturīgais ekspresīvais otas triepiens un izteiktā ritmika, kas, līdz ar stilizētajiem cilvēku tēliem, gleznas kompozīciju tuvina abstrakcijai.

Latviešu glezniecības klasiķa Oto Pladera gleznā “Pavasaris” atklājas mākslinieka izcilā krāsu izjūta – ne velti viņš tiek dēvēts par pustoņa meistaru. Mākslinieks ir gleznojis impresionistiskā reālisma stilistikā, īpaši izstrādājot atmosfēriskas gaismēnu nianses. Pladera triepiena tehnikā ir ietekmes no viņa pasniedzēja Vilhelma Purvīša daiļrades.

Izsolē būs pieejamas arī Neles Zirnītes, Māra Ārgaļa, Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un citu autoru grafikas un tušas zīmējumi, kā arī Džemmas Skulmes un Kurta Fridrihsona akvareļi. Aleksandras Beļcovas tušas zīmējums pārstāv ciklu “Dienvidfrancijas iespaidi”. Francijai mākslinieces daiļradē ir īpaša loma – veselības problēmu dēļ viņa tur pavadīja vairākas ziemas, galvenokārt uzturoties Vansā un, veselībai uzlabojoties, apmeklējot arī
Vidusjūras piekrastes pilsētas Nicu, Montekarlo un citas. Šo braucienu laikā tapa liels skaits skiču un zīmējumu.

Izsolē būs pieejamas septiņas Neles Zirnītes grafikas, tapušas laikā no 1987. gada līdz 2007. gadam, tostarp filosofiski piesātinātais darbs “Krauja”, kas 2007. gadā ieguva galveno prēmiju IX Hosē de Riberas starptautiskajā grafikas biennālē Ksativā, Spānijā. Darbs tapis, kombinējot oforta, akvatintas un atklātā kodinājuma tehnikas. Grafikas kolorīts un kompozīcija ilustrē mākslinieces rokrakstam raksturīgo vizuāli trauslo tēlainību, vienlaikus paužot garīgi spēcīgu vēstījumu.

7. marta izsolē tiks izsolīta plakātu kolekcija, kurā ietilpst sešpadsmit plakāti. Pārstāvēto autoru vidū ir Verners Linde, Alfrēds Švedrevics, Bruno Jaunzems, Rihards Zariņš, Ģirts Vilks, Arnolds Pankoks, Andris Breže un citi. Īpaši izceļams ir Andra Brežes 1988. gada plakāts Latviešu avangarda izstādei Rietumberlīnē, kurā atainoti “Zemes saimnieki” – instalācija, kas šobrīd aplūkojama LNMM patstāvīgajā ekspozīcijā. Latviešu avangarda izstāde Rietumberlīnē bija tolaik vēl nepiedzīvots notikums latviešu mākslas vēsturē. Riharda Zariņa 1934. gada plakāts “Aicina mani un sauc mūžīgā Latvijas balss” un Eduarda Kalniņa 1946. gada plakāts “Lai dzīvo 1.maijs” ir reproducēti, kas apliecina to nozīmi latviešu plakāta mākslas kontekstā.

Lietišķās mākslas priekšmetu piedāvājumā jāizceļ plašā Iļģuciema stikla fabrikas trauku kolekcija. Kolekcijā ietilpst kopumā 31 lote – gan trauku komplekti, gan atsevišķi dažādās stikla apstrādes tehnikās tapuši trauki. Iļģuciema Stikla fabrikas produkcija šobrīd mākslas priekšmetu tirgū piedzīvo pacēlumu – šāda tendence ir vērojama pēdējā pus gada laikā. Šobrīd priekšmetu cenas vēl ir pieejamas, taču to skaits, ņemot vērā trauslo materiālu, tirgū nav liels. Fabrikas darbības aizsākumi ir datējami ar 1884. gadu, kad tika dibināta Jakoba Beka (Jacob Beck) stikla fabrika. Vēlāk, 30. gados tika nodibinātā A/S “Iļģeciema stikla fabrika”, 1940. gadā pārdēvēta par “Ciema stikla fabriku” un savu visplašāk pazīstamo nosaukumu “Iļģuciema stikla fabrika” ieguvusi pēc Otrā Pasaules kara. Galerijas pārstāvji secina – mainoties tendencēm interjera dizainā, ir audzis pieprasījums pēc šādiem interjera priekšmetiem un traukiem, jo tie atkal iederas mājokļa iekārtojumā.

Īpaši klātienes izsolei atlasītas arī 12 grāmatas, no kurām izceļams ir apgaismības laika domātāja Garlība Merķeļa otrais izdevums „Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās”, izdots 1800. gadā. Garlība Merķeļa darbi ir ietekmējuši Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi, un jo īpaši jaunlatviešu strāvojumu. Grāmatu kolekcijā pārstāvēti arī tādi izdevumi kā 1928. gadā Maskavā izdotais Latviešu strēlnieku vēstures komisijas izdevums “Latwju strehlneeku wehsture”, 1746. gadā Kēnigsbergā izdotā Georga Manceļa “Jaunā Latviešu Sprediķu Grāmata” un citi. Jūrniecības tēmas kontekstā jāizceļ 1848. gada “Jūrniecības un kuģniecības atlants ar kartēm, shēmām un ilustrācijām”.

Izsoļu nams/galerija Jēkabs regulāri organizē gan klātienes, gan tiešsaistes izsoles. Septītā marta izsoles izstāde ir aplūkojama no 28. februāra līdz 7. martam.