LMA starptautiska stikla mākslas izstāde

Latvijas Mākslas akadēmijā no 4. līdz 22.martam norisināsies starptautiska stikla mākslas darbu izstāde “Stikla balss ’11”, pulcējot gan pašmāju, gan ārzemju autorus, informēja izstādes organizatori.

Izstāde sniegs ieskatu laikmetīgajā stikla mākslā, piedāvājot apskatei darbus, kurus radījuši mākslinieki no Baltijas valstīm, Polijas, Čehijas, Zviedrijas, Somijas, ASV un Japānas.

2.martā izstādē “Stikla Balss’11” būs iespējams iepazīties ar mākslinieku daiļradi un stikla mākslas attīstību Latvijā kopainā ar norisēm pasaulē. Prezentāciju formā mākslinieki sniegs ieskatu savā radošajā darbībā, kurā apvienojas stikla fizikālās un ķīmiskās īpatnības ar sabiedrības piešķirtajām nozīmēm.

Izstādi organizē Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļa, izstādes kuratore ir profesore Inguna Audere no Latvijas Mākslas akadēmijas Stikla mākslas nodaļas. Izstādi atbalsta Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā, ASV vēstniecība, Zviedrijas vēstniecība un Čehijas vēstniecība Rīgā.

Pirmā starptautiskā izstāde “Stikla balss” notika 2006.gadā Rīgā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā. Tajā piedalījās 14 mākslinieku no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Somijas, Nīderlandes un Ukrainas, un izstāde guva pelnītu atsaucību mākslinieku, mediju, kā arī skatītāju vidū.

Biotehnoloģiju mākslas izstāde “Transbiotics”

No 15. līdz 20. jūnijam programmas nr. 12 ietvaros visās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja pilotprojekta kim? galerijās Maskavas ielā 12/1 būs apskatāma biotehnoloģiju mākslas izstāde „Transbiotics”.

Izstādē būs eksponēti Pola Vanūzes (Paul Vanouse, US), Endija Greisija (Andy Gracie, UK), Terikes Hāpojas (Terike Haapoja, FI), kā arī Zanes Bērziņas (LV/UK) un Džeksona Tana (Jackson Tan, UK) sadarbībā ar starptautisku pētnieku grupu tapušie darbi.

Izstādē „Transbiotics” pirmo reizi Latvijā vienkopus būs iespējams aplūkot vairākus starptautiska līmeņa biotehnoloģiju mākslas darbus. Kaut arī mākslas darbu veidošanā tehnoloģijas vairs nav jaunums, tomēr „dzīvās matērijas” izmantošana mākslas darbu radīšanā ir retāk sastopama parādība. Izstādē piedalās mākslinieki, kas radoši eksperimentē ar dažādiem zinātnes un tehnoloģiju izgudrojumiem.

Amerikāņu mākslinieks, viens no biomākslas pionieriem, Pols Vanūze piedalās ar darbiem „Apslēpto figūru protokolēšana” un „Relatīvā ātruma mērīšanas ierīce”, kuros kā mākslas darbu materiāls tiek izmantots cilvēka DNS. Londonā dzīvojošā latviešu māksliniece Zane Bērziņa kopā ar arhitektu Džeksonu Tanu un starptautisku pētnieku grupu izveidojusi interaktīvu instalāciju „E-statiskās ēnas” – skārienjūtīgu statiskās elektrības „skulptūru”. Britu mākslinieks Endijs Greisijs savā instalācijā „Tālie dati” interpretē kosmosa vides apstākļos veiktos baktēriju eksperimentus. Somu māksliniece Terike Hāpoja, kuras darbs „Entropija” bija aplūkojams kim? / RIXC galerijā pagājušajā gadā, šoreiz izstāda savus jaunākos darbus „Dialogs” un „Pēctecīgums”, kuros risina cilvēku un citu dzīvo būtņu savstarpējo mijiedarbību.

Izstāde „Transbiotics” sniedz iespēju apmeklētājiem aplūkot biotehnoloģijas radošā pielietojumā  un biomākslu kā jaunu mākslas veidu, kas sniedz izaicinājumu pastāvīgi mainīgajiem materiāliem mākslā.

Izstāde notiek XII starptautiskā jauno mediju kultūras festivāla „Māksla+Komunikācijas 2010” un 6. starptautiskās zinātnes, literatūras un mākslas biedrības Eiropas konferences „SLSA-EU 2010” ietvaros.

Mākslas izstāde “Rudens.Recycle.Process”

No 10.novembra līdz 6.decembrim vairākās Rīgas vietās jau 35.reizi norisināsies vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2010”, informēja projekta kuratore Ieva Saulīte.

Lai piešķirtu noteiktas tematiskas ievirzes, izstādei šogad ir dota tēma “Rudens.Recycle.Process”. Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka pasaulē valda lietas un to ražošana, kas ir novedusi pie apaugšanas ar neskaitāmiem fiziskiem un garīgiem slāņiem. Tādēļ īpaši svarīga ir to apzināšanas, sakārtošana un iespējamā pārstrāde, pārveide, lai spētu piemēroties šī brīža dzīves ātrumam un prasībām, pauž Saulīte.

Izstāde tiek dalīta trīs nedaudz atšķirīgās ekspozīcijās trijās Rīgas izstāžu telpās: Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, Latvijas Dzelzceļa muzejā un “Pinakotēkā”.

“Rudens.Recycle.Process”

“Rudens” LMS galerijā simboliski noslēdz kārtējo ciklu un atrāda ražu – nozīmīgu gadadienu jubilāru pēdējo divu gadu laikā tapušus darbus.

“Recycle” ir daudznozīmīgi tulkojams koncepts – pārstrāde un lietotu materiālu pārveidošana citiem mērķiem, kā arī ideju apstrāde, piemērošana un pārstrādāšana jaunos veidos un kombinācijās. “Cycle” nozīme ir cikls, kas ir veltījums tradīcijai. “Recycle” ekspozīcijā Dzelzceļa muzejā būs aplūkojami kā jauno, tā arī sevi jau pierādījušo mākslinieku darbi.

“Procesa” ekspozīcijas “Pinakotēkā” iecere ir parādīt procesu caur aktīvi darbojošos un atzītu mākslinieku klasiskos mākslas veidos tapušiem jaunākajiem darbiem. Plašais mākslas darbu klāsts, ko veido dažādu paaudžu Latvijas mākslinieki no pēdējo divu gadu laikā tapušiem darbiem, rāda kopainu, kas atspoguļo to, kas šobrīd notiek uz Latvijas mākslas skatuves.

Darbus izstādei izvēlas profesionālu mākslinieku un kuratoru žūrija, kurā pārstāvētas nozīmīgāko mākslas organizācijas: māksliniece un kuratore Inga Brūvere, biedrības “kim?” direktore Zane Onckule, Latvijas Laikmetīgās Mākslas centra direktore Solveiga Krese, mākslinieks Kaspars Lielgalvis, mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Juris Petraškēvičs un projekta kuratore Ieva Saulīte.

Izstāde notiek ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Latvijas Dzelzceļa muzeja un SIA “Pinakotēka” atbalstu.

«Gorā» tēlnieka Gļeba Panteļejeva izstāde

Īsi pirms ikgadējās Latgaliešu kultūras gada balvas «Boņuks» pasniegšanas ceremonijas svētdien, 26. februārī, plkst.14.30 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā «Gors» tiks atklāta tēlnieka, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesora Gļeba Panteļejeva izstāde «Latgales rapsodija».

Kā informēja «Gora» Mārketinga nodaļas vadītāja Edīte Husare, izstādes struktūras pamatu veido trīs centrālie objekti no koka – lielformāta skulptūras, katrs no tiem simbolizē vienu no trim tēlniekam svarīgiem esamības pamatelementiem – garu, matēriju, un cilvēku kā šo jēdzienu savienojumu, kā arī izstādes centrālais darbs ar nosaukumu «Lielais. Nezināmais», bronzas jātnieka skulptūra, kas simbolizē neprognozējamo nākotni.

Par pievēršanos Latgales tēmai tēlnieks saka: “Savā personālizstādē “Latgales rapsodija” turpinu apmierināt savu interesi par materiālās un nemateriālās pasaules attiecībām, kā arī attīstu savu tēlniecības valodu un kopju radošo rokrakstu. Šoreiz par materiālu darbu tēliem pieteicās Latgales daba, cilvēki, vēsture, tās unikālā garīgā telpa. Kaut neesmu ar to saistīts ne ģenētiski, ne konfesionāli, ļoti asi uztveru garīgās enerģijas impulsus, kas nāk no šīs zemes. Visas interesantākās un nākotnē svarīgās lietas notiek marginālijās, pierobežā, fiziskā vai garīgā. Latgale ir mūsu frontīrs (robeža, ar piedzīvojumu konotāciju) ne vien ģeogrāfiskajā, bet arī garīgajā izteiksmē.»

Izstāde «Latgales rapsodija» pērn saņēma «Boņuka» balvu nominācijā «Labākais sniegums vizuālajā mākslā». Latgales vēstniecības «Gors» Mākslas galerijā izstāde būs skatāma līdz 29. maijam.

Gļebs Panteļejevs

Gļebs Panteļejevs ir dzimis 1965. gadā, 1991.gadā absolvējis LMA Tēlniecības nodaļu, ir LMA profesors. Sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes Rīgā, Oslo (kopā ar Ilmāru Blumbergu), Vankūverā (kopā ar Olgu Šilovu), Sankpēterburgā. Panteļejevs ir daudzu vides skulptūru, pieminekļu autors Rīgā, Ventspilī, Aucē, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Carnikavā, Katzovā (Vācija) un citur: skulptūru grupa «Zemgales piktogrammas», Lielupes tilts, Jelgavā (2001), vides skulptūra «Melnais slieksnis» pie bijušās VDK ēkas Stabu ielā Rīgā (2003), piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpakam Esplanādē, Rīgā (2006), vides dizaina objekts «Senie svari un mēri», Ventspilī (2009). Patlaban Rīgā, «Gallery Park Hotel» skatāma arī tēlnieka darbu izstāde «Kur Tu to ņēmi?».

Liepājas muzejā būs skatāma Maijas Tabakas gleznu izstāde

9. decembrī, plkst.17 Liepājas muzejā notiks izcilās latviešu mākslinieces Maijas Tabakas gleznu izstādes «Maija Tabaka. Glezniecība. Retrospekcija» atklāšana, Rietumu Radio informēja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Zane Goldberga.

Izstāde pieskaņota Latvijas mākslinieku savienības 75 gadu jubilejai Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā. Tabakas darbos atspoguļotas neparastas sievietes, pasaku tēli, ievērojamas un interesantas latviešu un pasaules personības, kā arī citi iztēloti tēli.

Tabakas izvēlēto tēlu raksturs ir košs, ekspresīvs, stāstošs, tā izpausmes nereti ir sirreālas. Vienlaikus daļa no viņas mākslas ir autobiogrāfiska, taču galvenokārt māksliniece ir palikusi uzticīga pazīstamu cilvēku psiholoģiskam portretējumam un pārdomātam, romantiskam, izvērstam stāstam.

Izstādē skatāmi darbi no Latvijas mākslinieku savienības krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, mākslas galerijām un privātkolekcijām.

Izstādes atklāšanā piedalīsies biedrības «Latvijas Mākslinieku savienība» prezidents Igors Dobočins. Mākslinieku savienībai, kas mūsdienās juridiski pārtapusi par biedrību, un šogad atzīmē 75. gadu jubileju, vienmēr ir bijusi sava, spēcīga, mākslinieciski radoša aura, kas neraugoties uz politiskām, ekonomiskām izmaiņām bija gan kā vairogs no varas, gan kā vieta, kur pulcējās stipras un ļoti spilgtas personības.

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašumā ir unikāls 20.gadsimta otrās puses mākslas darbu krājums, kuru LPSR Mākslas fonds sāka iepirkt 1957.gadā, un uz šīs kolekcijas bāzes 2001.gada 27.septembrī tika izveidots LMS muzejs.

LMS muzejs ir turpinājis 1941. gadā dibinātās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, sabiedriskās organizācijas «Latvijas Mākslinieku savienība» darbībai, un kopš 2014. gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss.

LMS muzejs – dzīvs, domu rosinošs muzejs, kurā pārstāvētas spilgtas personības – Leo Svemps, Boriss Bērziņš, Maija Tabaka Jānis Pauļuks, Lea Davidova-Medene, Juris Mauriņš, Bruno Strautiņš, Gunārs Krollis, Rūdolfs Heimrāts, Silvija Šmidhena, Juris Gagainis un citi autori – novatorisku ideju realizētāji mākslā.

Cēsīs atklās izstādi “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs”

Piektdien, 9.decembrī, plkst.16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, noslēdzot Cēsu pilsētas 810 jubilejas gadu, atklās izstādi “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs”, pilsētas informācijas portālu Cesis24.lv informē Cēsu novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Ance Saulīte.

“Māksla un mākslinieki veido nozīmīgu pilsētas identitātes daļu, iekrāso tās smalkāko būtību – dvēseli. Cēsu novada mākslas dzīve un mākslinieki, vienmēr atradušies Latvijas mākslas dzīves uzmanības centrā, ar savu veikumu veidojot būtisku Latvijas mākslas vēstures niansi. To bagātina ne vien atsevišķu izcilu mākslinieku darbība, bet arī tie no novada nākušie mākslas censoņi, kuru daiļrade dažādu apstākļu dēļ risinājusies pieticīgos apstākļos un ievirzījusies ne tik plašas atpazīstamības gultnē. Pie tam mākslinieks, kurš darbojas vienā konkrētā novadā, visvairāk spēj ielūkoties savas dzīvesvietas specifikā un dziļāk saprast novadnieku vēlmes un ikdienas rūpes,” raksta Saulīte.

Cēsu mākslas dzīve vienmēr ir bijusi bagāta ar izcilām personībām un notikumiem. Tieši Cēsīs 1920.gadā pirmais latviešu profesionālais keramiķis Augusts Julla nodibināja Cēsu Valsts amatniecības skolu, par pasniedzējiem skolas mākslas nodaļā uzaicinot Kārli Brencēnu un Kārli Baltgaili. Laikā no 1920. – 1922.gadam pie viņiem savu māksliniecisko izglītību sāka vēlāk pazīstamie mākslinieki – Arturs Dronis, Jānis Rozenbergs, Voldemārs Valdmanis, Vilis Vasariņš, Arnolds Vilkins un citi. Vienpadsmit gadus vēlāk, būdami vēl akadēmijas studenti, viņi sarīkoja pirmo izstādi dzimtajā pilsētā. Pirmo reizi skaļi piesakot ideju par no Cēsu novada nākušo mākslinieku turpmāko sadarbību un kopīgiem mērķiem, kas visai veiksmīgi tiek realizēta joprojām.

Artura Droņa un Roberta Sniķera organizētajās izstādēs piedalījušies gandrīz piecdesmit mākslinieki ar vairāk kā divsimt darbiem. No izstādēm iepirktie darbi ir būtiski veidojuši Cēsu muzeja sākotnējo mākslas darbu krājumu.

Par vietējā Cēsu teātra izrāžu iekārtotāju un dažādu sarīkojumu dekoratoru aktīvi darbojās Jānis Rozenbergs. Šajā pašā laikā, pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas, savas tēlnieka darbnīcas iekārtošanu “Siļķēs” uzsāk Kārlis Jansons. Top pirmie monumentālās tēlniecības darbi. 1942.gadā mākslas salonu Cēsis atver Erna Berkholce un rīko izstādes arī vācu okupācijas laikā.

Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs atgriežas Kārlis Baltgailis. Viņa radošā un pedagoģiskā darbība kļūst par svarīgāko pilsētas mākslas dzīves faktoru, kas vainagojas ar 1956. gadā sarīkoto pirmo Cēsu novada mākslinieku izstādi.

Šie un daudzi citi notikumi, izcilās personības, mākslas saloni – košās krāsas Cēsu pilsētas mākslas paletē, būs atainoti pilsētas 810 gades jubilejai veltītajā izstādē. Izstādes veidošanā kopā ar Cēsu muzeja kolektīva radošo autoru komandu Daci Tabūni, Natu Livonsku un Daini Andersonu, darbojas arī Latvijas mākslas akadēmijas studente Beatrise Dzērve, kura ir mākslas izstādes scenogrāfijas autore. Kā izstādes konsultanti pieaicināti mākslas zinātnieki – Aivars Leitis un Dr.art. Jānis Kalnačs. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas Mākslas salonu, Galeriju “Jēkabs” un Turaidas muzejrezervātu.

Izstāde “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs” būs apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā līdz nākamā gada 16.aprīlim.

Rīgas biržā būs apskatāma Rietumeiropas grafiku izstāde

No 21. janvāra līdz 12. martam mākslas muzejā Rīgas birža būs skatāma izstāde «Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.-20. gadsimts», informē Latvijas Nacionālais mākslas muzejā (LNMM). Muzejā norāda, ka šogad pasaulē tiek atzīmēta Reformācijas kustības 500. gadadiena, atgādinot, ka 1517.gada 31. oktobrī Mārtiņš Luters «iezvanīja» Reformāciju, pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienaglojot 95 tēzes, ar kurām krasi vērsās pret indulgenču tirgošanu.

Pieminot Lutera izraisītās Reformācijas kustības sākumu, LNMM, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas Universitāte (LU) veido apjomīgu programmu, un konkrētā izstāde ir ieskaņas pasākums. Katra no institūcijām atbilstoši tās profilam rekonstruē savu stāstu par Reformāciju un par laika nogriezni no Reformācijas līdz šodienai, parādot, kā šīs pārmaiņas atspoguļojās sabiedrībā, kultūrā, mākslā, grāmatniecībā, zinātnē.

Izstāde caur Rietumeiropas grafikas prizmu iepazīstina ar Lutera laiku un sabiedrību, kā arī protestantisma veidiem, to izpausmēm vairākos laikmetos un kultūras telpās. Katru no pieciem gadsimtiem iezīmē kāds sava laika mākslinieks, izceļot raksturīgās sakrālās mākslas tendences attiecīgo valstu kontekstā. Tie ir tikai daži vizualizēti pieturas punkti 500 gadu vēsturē, kas nepretendē uz pilnu notikumu ainu, bet rosina ieraudzīt dažādo gadsimtu atšķirības.

Izstādes centrālā persona ir teologs, mācītājs, Vitenbergas Universitātes profesors, baznīcas reformu aizsācējs Luters. Līdz ar to ekspozīcijas kodolu veido Vācijas māksla. Paralēli grafikas lapas sniedz iespēju ielūkoties norisēs Nīderlandē, Lielbritānijā un Francijā. Izstāde neaprobežojas tikai ar luterisko mantojumu, bet piedāvā atklāt reliģiskās mākslas attīstības virzienus arī anglikāņu un reformātu kopienu veidotajā kultūras telpā, kuru noteica šo konfesiju postulāti un to attieksme pret vizuālās mākslas klātbūtni.

Ekspozīcija sākas ar pirmsreformācijas periodu Vācijā, ko ievada 15. gadsimta vācu mākslinieka Martina Šongauera Dievmātes kultam un svēto dzīves ainām veltītie darbi, kas norāda uz atšķirībām tēmu izvēlē pirms un pēc Reformācijas, katoliskajā un luteriskajā tradīcijā. Lutera laiku iezīmē Lūkasa Krānaha Vecākā, Albrehta Dīrera, Hansa Holbeina, Hansa Burgmaira, Erharda Aldorfera un citu lielo pārmaiņu posma mākslinieku darbi, ieskaitot atsevišķas vēl pirms Reformācijas tapušas Albrehta Dīrera ilustrācijas Sebastjāna Branta «Nelgu kuģa» 1497.gada izdevumam latīņu valodā.

17. gadsimta kalvinisma tradīcijas atspoguļo Rembranta un Adriana fan Ostades oforti. 18.gadsimts un anglikāņu baznīca tiek prezentēta ar Viljama Hogarta un viņa pārstāvētās skolas mākslas darbiem, kuros dominē satīra un kritisks skatījums. 19.gadsimta vācu romantisma noskaņas jūtamas Gustava Kēniga Lutera dzīves ainās, 19. gadsimta otrās puses franču mākslas aizraušanās ar noslēpumu manifestējas Gistava Dorē Bībeles ilustrācijās, bet 20.gadsimts – Otto Diksa skarbajā un alegorijām piesātinātajā protestā pret kara šausmām.

Projekts apvieno LMM, LNB kolekcijas, kā arī pirmo reizi Latvijā būs skatāms Tomasa Emmerlinga apjomīgais grafikas krājums, kurā ietilpst jau minētie Šongauera, Dorē un Diksa darbi. Savukārt ekspozīcijas daļa ar darbiem no LNMM un LNB kolekcijām prezentē Reinholda Filipa Šillinga (LNMM), Pētera Betgera (LNB) dāvinājumus, tādēļ muzejā norāda, ka šī izstāde ir trīs lielisku dažādu gadsimtu kolekciju apkopojums.

Gētes institūtā varēs apskatīt mākslas izstādi «Modulācija»

Nākamnedēļ, 1.februārī, Gētes institūtā Rīgā tiks atklāta mākslas izstāde «Modulācija», kurā eksponēti mākslinieka Edmunda Lūča, Laura Vītoliņa un Vitālija Staņislavska mākslas darbi, informēja izstādes organizētāju pārstāve Evelīna Vanaga.

Izstādes atklāšanā piedalīsies brīvās balss improvizācijas māksliniece Dana Indāne un horeogrāfe Agnese Bordjukova.

Projekta «Modulācija» ideja ir transformēt Gētes institūta telpu, kas ikdienā iestādes apmeklētājiem kalpo par starpposmu, lai nokļūtu mācību telpās. Projektā aicināti mākslinieki, kas ar saviem darbiem rada telpas uztveres izmaiņas.

Vanaga pavēstīja, ka telpas transformācija kā apkārtējās vides uztveres dinamika tiek sasniegta fokusējoties uz eksponēto mākslas darbu, kas kā receptors ietekmē garāmgājēja sajūtas un maņas, tādējādi telpai piešķirot jaunu nozīmi, īpašības un raksturu. «Telpa kļūst multipla, hibrīda un nesistemātiska, zināmā mērā – arī neparedzama. Klasiskajai halles telpai tiek radīts jauns veidols un tēls – konstrukcija, kas atklāj atšķirīgu perspektīvu un dimensiju,» skaidroja Vanaga.

Nākamgad Venēcijas mākslas biennālē Miķeļa Fišera darbi

Kultūras ministrijas (KM) rīkotajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 57. starptautiskajā mākslas izstādē no septiņiem pieteikumiem žūrija kā atbilstošāko izraudzījusies mākslinieka Miķeļa Fišera izstādes «Raižu struktūra» metu.

Nākamgad Venēcijas mākslas biennāles apmeklētāji Latvijas paviljonā varēs iepazīties ar Fišera stāstnieka prasmi – viņš vēstījuma uzbūvē meistarīgi sakrusto mūsdienu folkloras brīnumpasaku elementus ar kritisku skatu uz globālās pasaules sociālo un politisko rutīnu, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.

Kā pieteikumā sola izstādes kuratore Inga Šteimane, ekspozīcijas centrā būs patības un dzīves mākslas aspekti, kas sasaucas ar Kārļa Gustava Junga atziņu, ka «tikšanās ar sevi pašu ir viena no nepatīkamākajām lietām, no kuras cilvēks vairās, kamēr vien visu negatīvo iespējams projicēt uz apkārtni».

Venēcijas izstādē mākslinieks iecerējis turpināt eksperimentus ar plašu izteiksmes līdzekļu paleti – glezniecību, kokgriezumiem un telpisku zīmējumu scenogrāfiju. Arī sižetiskajā līnijā ekspozīcijai radītie darbi balstīsies uz viņam raksturīgo saspēli starp zinātniskās fantastiskas žanra modifikācijām un pesimistiskā morāles filozofijā sakņotiem un domājošai būtne neglaimojošiem sociālās esamības paradoksiem. Tādēļ Venēcijas ekspozīcija sola intriģējošu turpinājumu Fišera spilgtajām pēdējā laika personālizstādēm, kas ieguvušas lielu skatītāju atsaucību gan Latvijā, gan ārpus tās.

Fišera radošās izpausmes ir savdabīga sociālā balss Latvijas laikmetīgajā mākslā. Fišers mākslas dzīvē ienāca 1990. gadu vidū ar provocējoša rakstura instalācijām, bet pēdējā desmitgadē ar īpašu jaudu ir pievērsies glezniecībai. 2012. gada personālizstāde «Lielviela» izstāžu zālē «Arsenāls» bija viena no tā gada apmeklētākajiem mākslas notikumiem Latvijā, toties par izstādi «Netaisnība» Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 2015. gadā mākslinieks ieguva Purvīša balvu.

Metu konkursa pieteikumus vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadītā žūrija, kurā darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, mākslinieks Krišs Salmanis, izdevniecības «Neputns» galvenā redaktore Laima Slava un «ABLV Charitable Foundation» Mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags.

Ar minimālu punktu atšķirību žūrijas vērtējumā otro vietu ieguva Raita un Rasas Šmitu mākslas un dabaszinātņu starpdisciplinaritātē balstītais projekts «Purva radio», bet trešo vietu – Voldemāra Johansona akustiskā telpas kompozīcija «Chorus».

Jau otro reizi Venēcijas mākslas biennāles Latvijas Paviljona ekspozīcijas tapšanā līdzās Kultūras ministrijas sniegtajam finansējumam kā galvenais atbalstītājs ir iesaistījies «ABLV Charitable Foundation».

Lēmums kļūt par ilgtermiņa atbalstītājiem Latvijas pārstāvībai starptautiski nozīmīgākajā mākslas pasaules notikumā ir saistīts ar «ABLV Charitable Foundation» līdzdalību sabiedriskajā iniciatīvā par privātiem līdzekļiem izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Plānots, ka jaunceltā muzeja ēka vērs durvis apmeklētājiem jau 2021. gadā. Tādēļ ir svarīgi, lai priekšdarbu posmā Latvijas mākslinieku sniegumam būtu nodrošināts starptautiskais skanējums, kam vēlāk atbalsoties muzeja darbības programmā, skaidroja «ABLV Charitable Foundation» mākslas programmu vadītājs Vanags.

2015. gada Venēcijas biennālē Latvijas paviljonu, kurā bija aplūkojama mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša instalācija «Armpit», apmeklēja ap 200 000 mākslas interesentu. Kopumā Venēcijas biennāli apmeklēja 501 502 skatītāji, padarot to par vienu no lielākajiem mākslas notikumiem pasaulē. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada. Venēcijas biennāles 57. Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 2017. gada 13. maija līdz 26. novembrim.

10. Cēsu Mākslas festivāla vadmotīvs – «Ainava»

Cēsu Mākslas festivāls, kas norisināsies no 15. jūlija līdz 14. augustam, arī savā desmitajā jubilejas gadā būs sarūpējis bagātīgu festivāla programmu, solot ne tikai pārsteigt, bet arī iepazīstināt festivāla apmeklētājus ar jaunām lietām.

Labas idejas vienmēr atrod atbalstītājus

Kā šodien žurnālistiem stāstīja Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars, kad festivāls tika sākts, nevienam no komandas pat nevarēja ienākt prātā, ka tas nokļūs līdz desmit gadiem. «Laulībā kritiskais ir septiņi gadi. Mums jau ir desmit gadi, bet galu vēl neredzam. Lai arī katru gadu pēc festivāla sanākam kopā un secinām, ka vairs nav ideju, ziemas laikā idejas sabirst un mēs jau atkal sākam darbu pie jaunās festivāla programmas,» sacīja Žagars.

Tajā festivālu blīvumā, kas ir Latvijā, Cēsu Mākslas festivāls ir iezīmējis savu vietu. Festivāls parāda, ka labas idejas vienmēr atrod atbalstītājus naudas izteiksmē. Desmit gadus festivālam jau ir stabili partneri un pilsēta. Ja vēl pēc pirmā festivāla bija sajūta, ka tas varētu notikt arī citā pilsētā, tad tagad ir skaidrs, ka festivāls var notikt tikai Cēsīs, jo nav labākas vietas, kur tam notikt, akcentēja festivāla direktors.

«Ainava»

Par šīs vasaras festivāla vienojošo vadmotīvu izvēlēta tēma «Ainava». Festivālā varēs baudīt mākslas izstādi «Laikmetīgā ainava», noskatīties atlasītas pasaules kino filmas un spilgtākās Latvijas teātru izrādes. Bez tam būs arī bagātīga muzikālā programma, kur būs iepazīšanās arī ar jauniem mūziķiem un iespēja noskatīties Džordža Gēršvina operas «Porgijs un Besa» koncertiestudējumu Cēsu pils parka estrādē.

Vizuālās mākslas sadaļa festivālā ir viena no dominantēm šajā festivālā. Vizuālās mākslas programmas galvenā kuratore Daiga Rudzāte informēja, ka šogad pēdējo reizi festivāla izstāde būs skatāma Alus brūzī, jo pilsētā jāatrod jaunas telpas, kas varētu kļūt tikpat skaistas kā koncertzāle. Alus brūzī notiks laikmetīgās mākslas izstāde «Laikmetīgā ainava», kurā būs skatāmi desmit jaundarbi, kurus radījuši mākslinieki vai mākslinieku grupas. Līdztekus Latvijas mākslinieku darbiem izstādē būs skatāms arī ASV mākslinieka Džeimsa Benninga darbs.

«Desmit lielformāta laikmetīgās mākslas paraugi nav bieža parādība Latvijas vizuālajā ainā,» akcentēja Rudzāte, mudinot festivālā apmeklēt laikmetīgās mākslas izstādi, kurā ar saviem darbiem piedalās Kristiāna Dimitere, Ieva Epnere un Kristaps Epners, kā arī Romāns Korovins, Sarmīte Māliņa, Kristaps Kalns un citi.

Savukārt festivāla atbalstītāji «SEB banka» Cēsu Izstāžu namā piedāvās aplūkot Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un absolventu «SEB stipendijas glezniecībā» laureātu darbu izstādi «Nākotnes retrospekcija», vēstīja «SEB bankas» valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. Šai izstādei atlasīti vairāk nekā 30 darbi, kurus radījuši talantīgi un aizrautīgi jaunie mākslinieki – Neonilla Medvedeva, Atis Jākobsons, Zane Tuča, Laimdota Steķe, Klāvs Loris, Madara Neikena, Zīle Ziemele.

Arvien grūtāk pārsteigt publiku

Festivāla muzikālo programmu veidojusi mūzikas programmas autore un vadītāja Indra Lūkina kopā ar Arturu Maskatu. Lūkina piebilda, ka katrā festivālā paliek aizvien grūtāk izvēlēties interesantāko mākslinieku un koncertu, ar kuru pārsteigt festivāla apmeklētājus, jo izcilību klasiskajā mūzikā Latvijā ir ļoti daudz.

Festivāla koncerti notiks koncertzālē «Cēsis», Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, Cēsu Pils parka estrādē, un pirmo reizi koncerts notiks arī Cēsu puķu tirgū. «Cēsīs ir dažādas atšķirīgas vietas, kur parādīt visdažādākos mūzikas žanrus un virzienus. Cēsu Pils parka estrāde ir kā radīta operas iestudējumiem, tādēļ tur tiks rādīts koncertiestudējums «Porgijs un Besa«. Latvijā pilnā apjomā šis darbs vēl nekad nav rādīts,» skaidroja Lūkina.

Viņa informēja, ka diriģents Andris Poga Bostonā strādājis pie šī darba oriģinālversijas iestudēšanas. Sadarbībā ar Pogu Latvijas koncertiestudējumam apstiprināti četri ārvalstu solisti, kuri pēc komponista Gēršvina vēlmes būs melnādaini. Pārējās lomās piedalīsies latviešu mākslinieki.

Mūsdienu mūzikas koncertu Cēsu puķu tirgū sniegs ģitārists Matīss Čudars un Latvijas Radio kora grupa, savukārt festivāla atklāšanas koncertā koncertzālē «Cēsis» jaunais un daudzsološais čellists Kristaps Bergs kopā ar «DD orķestri» un diriģentu Jāni Liepiņu atskaņos Pētera Vaska Otro čellkoncertu «Klātbūtne», kas Latvijā līdz šim izskanējis tikai vienu reizi. Cēsu Svētā Jāņa baznīcā būs kora «Latvija» un Sakrālās mūzikas svētki, bet koncertzālē «Cēsīs» izskanēs pianista Georgija Osokina solokoncerts.

Kino un teātra programma

Kino programmu festivāla šoreiz veidojis kino pētnieks un režisors Jānis Putniņš. Viņa veidotā programma būs mēģinājums paskatīties uz ainavu kinomākslā kā iespēju pieskarties pārlaicīgajam, savukārt teātra programma «Grand Prix» uz Cēsīm vedīs četras Latvijas profesionālo teātru un vienu nevalstiskā teātra izrādi. Festivālā būs skatāma Liepājas teātra izrāde «Portreti. Vilki un avis», Nacionālā teātra izrādes «Asins kāzas», «Zēns» un «Ak, tētīt», Dailes teātra izrāde «Iespējamā tikšanās» un Ģertrūdes ielas teātra iestudējums «Melnā sperma».

Žagars vēstīja, ka izrādes atlasījusi teātra kritiķe Silvija Radzobe. Ņemot vērā pagājušā gada lielo interesi, arī šogad pirms izrādēm skatītājiem tiks piedāvāta iespēja apmeklēt Radzobes lekcijas. Šovasar festivālā teātra kritiķe lasīs četras lekcijas.

«LMT» viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule piebilda, ka «LMT» mobilā televīzija «Straume» nodrošinās divu izrāžu tiešraides, cerot, ka tas ļaus festivāla atmosfēru notvert tūkstošiem skatītāju. 12.augustā tiešraidē būs skatāma izrāde «Zēns», bet 14. augustā – izrāde «Ak, tētīt».

Cēsis – ekselence kultūrā un tūrismā Latvijā

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V) piebilda, ka desmit aizvadītie gadi aizritējuši ļoti ātri. Pēc viņa teiktā, Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle «Cēsis» ir radījuši multiplo efektu, proti, investori pilsētā būvē viesnīcas un kafejnīcas.

«Gadā, kad sākām koncertzāles būvniecību, bikses mazliet drebēja, jo domājām, kā būs. Tagad redzam, ka risks ir attaisnojies,» sacīja Rozenbergs, uzsverot, ka Cēsis ir ekselence kultūrā un tūrismā Latvijā.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) piebilda, ka festivālam katru reizi ir liela atbildība, domājot, kādas jaunas idejas piedāvāt un ar ko pārsteigt festivāla apmeklētājus. Viņasprāt, festivālam ir raksturīga radošā drosme.