Mākslas izstāde “Rudens.Recycle.Process”

No 10.novembra līdz 6.decembrim vairākās Rīgas vietās jau 35.reizi norisināsies vizuālās mākslas izstāde “Rudens 2010”, informēja projekta kuratore Ieva Saulīte.

Lai piešķirtu noteiktas tematiskas ievirzes, izstādei šogad ir dota tēma “Rudens.Recycle.Process”. Šobrīd ir svarīgi apzināties, ka pasaulē valda lietas un to ražošana, kas ir novedusi pie apaugšanas ar neskaitāmiem fiziskiem un garīgiem slāņiem. Tādēļ īpaši svarīga ir to apzināšanas, sakārtošana un iespējamā pārstrāde, pārveide, lai spētu piemēroties šī brīža dzīves ātrumam un prasībām, pauž Saulīte.

Izstāde tiek dalīta trīs nedaudz atšķirīgās ekspozīcijās trijās Rīgas izstāžu telpās: Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā, Latvijas Dzelzceļa muzejā un “Pinakotēkā”.

“Rudens.Recycle.Process”

“Rudens” LMS galerijā simboliski noslēdz kārtējo ciklu un atrāda ražu – nozīmīgu gadadienu jubilāru pēdējo divu gadu laikā tapušus darbus.

“Recycle” ir daudznozīmīgi tulkojams koncepts – pārstrāde un lietotu materiālu pārveidošana citiem mērķiem, kā arī ideju apstrāde, piemērošana un pārstrādāšana jaunos veidos un kombinācijās. “Cycle” nozīme ir cikls, kas ir veltījums tradīcijai. “Recycle” ekspozīcijā Dzelzceļa muzejā būs aplūkojami kā jauno, tā arī sevi jau pierādījušo mākslinieku darbi.

“Procesa” ekspozīcijas “Pinakotēkā” iecere ir parādīt procesu caur aktīvi darbojošos un atzītu mākslinieku klasiskos mākslas veidos tapušiem jaunākajiem darbiem. Plašais mākslas darbu klāsts, ko veido dažādu paaudžu Latvijas mākslinieki no pēdējo divu gadu laikā tapušiem darbiem, rāda kopainu, kas atspoguļo to, kas šobrīd notiek uz Latvijas mākslas skatuves.

Darbus izstādei izvēlas profesionālu mākslinieku un kuratoru žūrija, kurā pārstāvētas nozīmīgāko mākslas organizācijas: māksliniece un kuratore Inga Brūvere, biedrības “kim?” direktore Zane Onckule, Latvijas Laikmetīgās Mākslas centra direktore Solveiga Krese, mākslinieks Kaspars Lielgalvis, mākslinieks un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Juris Petraškēvičs un projekta kuratore Ieva Saulīte.

Izstāde notiek ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta, Latvijas Dzelzceļa muzeja un SIA “Pinakotēka” atbalstu.

«Gorā» tēlnieka Gļeba Panteļejeva izstāde

Īsi pirms ikgadējās Latgaliešu kultūras gada balvas «Boņuks» pasniegšanas ceremonijas svētdien, 26. februārī, plkst.14.30 Rēzeknē, Latgales vēstniecībā «Gors» tiks atklāta tēlnieka, Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) profesora Gļeba Panteļejeva izstāde «Latgales rapsodija».

Kā informēja «Gora» Mārketinga nodaļas vadītāja Edīte Husare, izstādes struktūras pamatu veido trīs centrālie objekti no koka – lielformāta skulptūras, katrs no tiem simbolizē vienu no trim tēlniekam svarīgiem esamības pamatelementiem – garu, matēriju, un cilvēku kā šo jēdzienu savienojumu, kā arī izstādes centrālais darbs ar nosaukumu «Lielais. Nezināmais», bronzas jātnieka skulptūra, kas simbolizē neprognozējamo nākotni.

Par pievēršanos Latgales tēmai tēlnieks saka: “Savā personālizstādē “Latgales rapsodija” turpinu apmierināt savu interesi par materiālās un nemateriālās pasaules attiecībām, kā arī attīstu savu tēlniecības valodu un kopju radošo rokrakstu. Šoreiz par materiālu darbu tēliem pieteicās Latgales daba, cilvēki, vēsture, tās unikālā garīgā telpa. Kaut neesmu ar to saistīts ne ģenētiski, ne konfesionāli, ļoti asi uztveru garīgās enerģijas impulsus, kas nāk no šīs zemes. Visas interesantākās un nākotnē svarīgās lietas notiek marginālijās, pierobežā, fiziskā vai garīgā. Latgale ir mūsu frontīrs (robeža, ar piedzīvojumu konotāciju) ne vien ģeogrāfiskajā, bet arī garīgajā izteiksmē.»

Izstāde «Latgales rapsodija» pērn saņēma «Boņuka» balvu nominācijā «Labākais sniegums vizuālajā mākslā». Latgales vēstniecības «Gors» Mākslas galerijā izstāde būs skatāma līdz 29. maijam.

Gļebs Panteļejevs

Gļebs Panteļejevs ir dzimis 1965. gadā, 1991.gadā absolvējis LMA Tēlniecības nodaļu, ir LMA profesors. Sarīkojis vairāk nekā desmit personālizstādes Rīgā, Oslo (kopā ar Ilmāru Blumbergu), Vankūverā (kopā ar Olgu Šilovu), Sankpēterburgā. Panteļejevs ir daudzu vides skulptūru, pieminekļu autors Rīgā, Ventspilī, Aucē, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Carnikavā, Katzovā (Vācija) un citur: skulptūru grupa «Zemgales piktogrammas», Lielupes tilts, Jelgavā (2001), vides skulptūra «Melnais slieksnis» pie bijušās VDK ēkas Stabu ielā Rīgā (2003), piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpakam Esplanādē, Rīgā (2006), vides dizaina objekts «Senie svari un mēri», Ventspilī (2009). Patlaban Rīgā, «Gallery Park Hotel» skatāma arī tēlnieka darbu izstāde «Kur Tu to ņēmi?».

Liepājas muzejā būs skatāma Maijas Tabakas gleznu izstāde

9. decembrī, plkst.17 Liepājas muzejā notiks izcilās latviešu mākslinieces Maijas Tabakas gleznu izstādes «Maija Tabaka. Glezniecība. Retrospekcija» atklāšana, Rietumu Radio informēja Liepājas muzeja muzejpedagoģe Zane Goldberga.

Izstāde pieskaņota Latvijas mākslinieku savienības 75 gadu jubilejai Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā. Tabakas darbos atspoguļotas neparastas sievietes, pasaku tēli, ievērojamas un interesantas latviešu un pasaules personības, kā arī citi iztēloti tēli.

Tabakas izvēlēto tēlu raksturs ir košs, ekspresīvs, stāstošs, tā izpausmes nereti ir sirreālas. Vienlaikus daļa no viņas mākslas ir autobiogrāfiska, taču galvenokārt māksliniece ir palikusi uzticīga pazīstamu cilvēku psiholoģiskam portretējumam un pārdomātam, romantiskam, izvērstam stāstam.

Izstādē skatāmi darbi no Latvijas mākslinieku savienības krājuma, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, Jūrmalas pilsētas muzeja krājuma, mākslas galerijām un privātkolekcijām.

Izstādes atklāšanā piedalīsies biedrības «Latvijas Mākslinieku savienība» prezidents Igors Dobočins. Mākslinieku savienībai, kas mūsdienās juridiski pārtapusi par biedrību, un šogad atzīmē 75. gadu jubileju, vienmēr ir bijusi sava, spēcīga, mākslinieciski radoša aura, kas neraugoties uz politiskām, ekonomiskām izmaiņām bija gan kā vairogs no varas, gan kā vieta, kur pulcējās stipras un ļoti spilgtas personības.

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) īpašumā ir unikāls 20.gadsimta otrās puses mākslas darbu krājums, kuru LPSR Mākslas fonds sāka iepirkt 1957.gadā, un uz šīs kolekcijas bāzes 2001.gada 27.septembrī tika izveidots LMS muzejs.

LMS muzejs ir turpinājis 1941. gadā dibinātās Latvijas PSR Mākslinieku savienības un Latvijas PSR Mākslinieku savienības Mākslas fonda, sabiedriskās organizācijas «Latvijas Mākslinieku savienība» darbībai, un kopš 2014. gada LMS ēkas un muzeja krājums ir vienots muzeja komplekss.

LMS muzejs – dzīvs, domu rosinošs muzejs, kurā pārstāvētas spilgtas personības – Leo Svemps, Boriss Bērziņš, Maija Tabaka Jānis Pauļuks, Lea Davidova-Medene, Juris Mauriņš, Bruno Strautiņš, Gunārs Krollis, Rūdolfs Heimrāts, Silvija Šmidhena, Juris Gagainis un citi autori – novatorisku ideju realizētāji mākslā.

Cēsīs atklās izstādi “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs”

Piektdien, 9.decembrī, plkst.16.00 Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, noslēdzot Cēsu pilsētas 810 jubilejas gadu, atklās izstādi “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs”, pilsētas informācijas portālu Cesis24.lv informē Cēsu novada pašvaldības komunikācijas speciāliste Ance Saulīte.

“Māksla un mākslinieki veido nozīmīgu pilsētas identitātes daļu, iekrāso tās smalkāko būtību – dvēseli. Cēsu novada mākslas dzīve un mākslinieki, vienmēr atradušies Latvijas mākslas dzīves uzmanības centrā, ar savu veikumu veidojot būtisku Latvijas mākslas vēstures niansi. To bagātina ne vien atsevišķu izcilu mākslinieku darbība, bet arī tie no novada nākušie mākslas censoņi, kuru daiļrade dažādu apstākļu dēļ risinājusies pieticīgos apstākļos un ievirzījusies ne tik plašas atpazīstamības gultnē. Pie tam mākslinieks, kurš darbojas vienā konkrētā novadā, visvairāk spēj ielūkoties savas dzīvesvietas specifikā un dziļāk saprast novadnieku vēlmes un ikdienas rūpes,” raksta Saulīte.

Cēsu mākslas dzīve vienmēr ir bijusi bagāta ar izcilām personībām un notikumiem. Tieši Cēsīs 1920.gadā pirmais latviešu profesionālais keramiķis Augusts Julla nodibināja Cēsu Valsts amatniecības skolu, par pasniedzējiem skolas mākslas nodaļā uzaicinot Kārli Brencēnu un Kārli Baltgaili. Laikā no 1920. – 1922.gadam pie viņiem savu māksliniecisko izglītību sāka vēlāk pazīstamie mākslinieki – Arturs Dronis, Jānis Rozenbergs, Voldemārs Valdmanis, Vilis Vasariņš, Arnolds Vilkins un citi. Vienpadsmit gadus vēlāk, būdami vēl akadēmijas studenti, viņi sarīkoja pirmo izstādi dzimtajā pilsētā. Pirmo reizi skaļi piesakot ideju par no Cēsu novada nākušo mākslinieku turpmāko sadarbību un kopīgiem mērķiem, kas visai veiksmīgi tiek realizēta joprojām.

Artura Droņa un Roberta Sniķera organizētajās izstādēs piedalījušies gandrīz piecdesmit mākslinieki ar vairāk kā divsimt darbiem. No izstādēm iepirktie darbi ir būtiski veidojuši Cēsu muzeja sākotnējo mākslas darbu krājumu.

Par vietējā Cēsu teātra izrāžu iekārtotāju un dažādu sarīkojumu dekoratoru aktīvi darbojās Jānis Rozenbergs. Šajā pašā laikā, pēc Mākslas akadēmijas absolvēšanas, savas tēlnieka darbnīcas iekārtošanu “Siļķēs” uzsāk Kārlis Jansons. Top pirmie monumentālās tēlniecības darbi. 1942.gadā mākslas salonu Cēsis atver Erna Berkholce un rīko izstādes arī vācu okupācijas laikā.

Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs atgriežas Kārlis Baltgailis. Viņa radošā un pedagoģiskā darbība kļūst par svarīgāko pilsētas mākslas dzīves faktoru, kas vainagojas ar 1956. gadā sarīkoto pirmo Cēsu novada mākslinieku izstādi.

Šie un daudzi citi notikumi, izcilās personības, mākslas saloni – košās krāsas Cēsu pilsētas mākslas paletē, būs atainoti pilsētas 810 gades jubilejai veltītajā izstādē. Izstādes veidošanā kopā ar Cēsu muzeja kolektīva radošo autoru komandu Daci Tabūni, Natu Livonsku un Daini Andersonu, darbojas arī Latvijas mākslas akadēmijas studente Beatrise Dzērve, kura ir mākslas izstādes scenogrāfijas autore. Kā izstādes konsultanti pieaicināti mākslas zinātnieki – Aivars Leitis un Dr.art. Jānis Kalnačs. Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, Mūkusalas Mākslas salonu, Galeriju “Jēkabs” un Turaidas muzejrezervātu.

Izstāde “Krāsās izteikts laiks. Māksla un mākslinieki Cēsīs” būs apskatāma Cēsu Vēstures un mākslas muzejā līdz nākamā gada 16.aprīlim.

Rīgas biržā būs apskatāma Rietumeiropas grafiku izstāde

No 21. janvāra līdz 12. martam mākslas muzejā Rīgas birža būs skatāma izstāde «Reformācijai – 500. Rietumeiropas grafika. 15.-20. gadsimts», informē Latvijas Nacionālais mākslas muzejā (LNMM). Muzejā norāda, ka šogad pasaulē tiek atzīmēta Reformācijas kustības 500. gadadiena, atgādinot, ka 1517.gada 31. oktobrī Mārtiņš Luters «iezvanīja» Reformāciju, pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienaglojot 95 tēzes, ar kurām krasi vērsās pret indulgenču tirgošanu.

Pieminot Lutera izraisītās Reformācijas kustības sākumu, LNMM, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Latvijas Universitāte (LU) veido apjomīgu programmu, un konkrētā izstāde ir ieskaņas pasākums. Katra no institūcijām atbilstoši tās profilam rekonstruē savu stāstu par Reformāciju un par laika nogriezni no Reformācijas līdz šodienai, parādot, kā šīs pārmaiņas atspoguļojās sabiedrībā, kultūrā, mākslā, grāmatniecībā, zinātnē.

Izstāde caur Rietumeiropas grafikas prizmu iepazīstina ar Lutera laiku un sabiedrību, kā arī protestantisma veidiem, to izpausmēm vairākos laikmetos un kultūras telpās. Katru no pieciem gadsimtiem iezīmē kāds sava laika mākslinieks, izceļot raksturīgās sakrālās mākslas tendences attiecīgo valstu kontekstā. Tie ir tikai daži vizualizēti pieturas punkti 500 gadu vēsturē, kas nepretendē uz pilnu notikumu ainu, bet rosina ieraudzīt dažādo gadsimtu atšķirības.

Izstādes centrālā persona ir teologs, mācītājs, Vitenbergas Universitātes profesors, baznīcas reformu aizsācējs Luters. Līdz ar to ekspozīcijas kodolu veido Vācijas māksla. Paralēli grafikas lapas sniedz iespēju ielūkoties norisēs Nīderlandē, Lielbritānijā un Francijā. Izstāde neaprobežojas tikai ar luterisko mantojumu, bet piedāvā atklāt reliģiskās mākslas attīstības virzienus arī anglikāņu un reformātu kopienu veidotajā kultūras telpā, kuru noteica šo konfesiju postulāti un to attieksme pret vizuālās mākslas klātbūtni.

Ekspozīcija sākas ar pirmsreformācijas periodu Vācijā, ko ievada 15. gadsimta vācu mākslinieka Martina Šongauera Dievmātes kultam un svēto dzīves ainām veltītie darbi, kas norāda uz atšķirībām tēmu izvēlē pirms un pēc Reformācijas, katoliskajā un luteriskajā tradīcijā. Lutera laiku iezīmē Lūkasa Krānaha Vecākā, Albrehta Dīrera, Hansa Holbeina, Hansa Burgmaira, Erharda Aldorfera un citu lielo pārmaiņu posma mākslinieku darbi, ieskaitot atsevišķas vēl pirms Reformācijas tapušas Albrehta Dīrera ilustrācijas Sebastjāna Branta «Nelgu kuģa» 1497.gada izdevumam latīņu valodā.

17. gadsimta kalvinisma tradīcijas atspoguļo Rembranta un Adriana fan Ostades oforti. 18.gadsimts un anglikāņu baznīca tiek prezentēta ar Viljama Hogarta un viņa pārstāvētās skolas mākslas darbiem, kuros dominē satīra un kritisks skatījums. 19.gadsimta vācu romantisma noskaņas jūtamas Gustava Kēniga Lutera dzīves ainās, 19. gadsimta otrās puses franču mākslas aizraušanās ar noslēpumu manifestējas Gistava Dorē Bībeles ilustrācijās, bet 20.gadsimts – Otto Diksa skarbajā un alegorijām piesātinātajā protestā pret kara šausmām.

Projekts apvieno LMM, LNB kolekcijas, kā arī pirmo reizi Latvijā būs skatāms Tomasa Emmerlinga apjomīgais grafikas krājums, kurā ietilpst jau minētie Šongauera, Dorē un Diksa darbi. Savukārt ekspozīcijas daļa ar darbiem no LNMM un LNB kolekcijām prezentē Reinholda Filipa Šillinga (LNMM), Pētera Betgera (LNB) dāvinājumus, tādēļ muzejā norāda, ka šī izstāde ir trīs lielisku dažādu gadsimtu kolekciju apkopojums.

Gētes institūtā varēs apskatīt mākslas izstādi «Modulācija»

Nākamnedēļ, 1.februārī, Gētes institūtā Rīgā tiks atklāta mākslas izstāde «Modulācija», kurā eksponēti mākslinieka Edmunda Lūča, Laura Vītoliņa un Vitālija Staņislavska mākslas darbi, informēja izstādes organizētāju pārstāve Evelīna Vanaga.

Izstādes atklāšanā piedalīsies brīvās balss improvizācijas māksliniece Dana Indāne un horeogrāfe Agnese Bordjukova.

Projekta «Modulācija» ideja ir transformēt Gētes institūta telpu, kas ikdienā iestādes apmeklētājiem kalpo par starpposmu, lai nokļūtu mācību telpās. Projektā aicināti mākslinieki, kas ar saviem darbiem rada telpas uztveres izmaiņas.

Vanaga pavēstīja, ka telpas transformācija kā apkārtējās vides uztveres dinamika tiek sasniegta fokusējoties uz eksponēto mākslas darbu, kas kā receptors ietekmē garāmgājēja sajūtas un maņas, tādējādi telpai piešķirot jaunu nozīmi, īpašības un raksturu. «Telpa kļūst multipla, hibrīda un nesistemātiska, zināmā mērā – arī neparedzama. Klasiskajai halles telpai tiek radīts jauns veidols un tēls – konstrukcija, kas atklāj atšķirīgu perspektīvu un dimensiju,» skaidroja Vanaga.

Nākamgad Venēcijas mākslas biennālē Miķeļa Fišera darbi

Kultūras ministrijas (KM) rīkotajā konkursā par Latvijas ekspozīcijas idejas koncepciju un īstenošanu Venēcijas biennāles 57. starptautiskajā mākslas izstādē no septiņiem pieteikumiem žūrija kā atbilstošāko izraudzījusies mākslinieka Miķeļa Fišera izstādes «Raižu struktūra» metu.

Nākamgad Venēcijas mākslas biennāles apmeklētāji Latvijas paviljonā varēs iepazīties ar Fišera stāstnieka prasmi – viņš vēstījuma uzbūvē meistarīgi sakrusto mūsdienu folkloras brīnumpasaku elementus ar kritisku skatu uz globālās pasaules sociālo un politisko rutīnu, informēja KM sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Bērziņa-Bebriša.

Kā pieteikumā sola izstādes kuratore Inga Šteimane, ekspozīcijas centrā būs patības un dzīves mākslas aspekti, kas sasaucas ar Kārļa Gustava Junga atziņu, ka «tikšanās ar sevi pašu ir viena no nepatīkamākajām lietām, no kuras cilvēks vairās, kamēr vien visu negatīvo iespējams projicēt uz apkārtni».

Venēcijas izstādē mākslinieks iecerējis turpināt eksperimentus ar plašu izteiksmes līdzekļu paleti – glezniecību, kokgriezumiem un telpisku zīmējumu scenogrāfiju. Arī sižetiskajā līnijā ekspozīcijai radītie darbi balstīsies uz viņam raksturīgo saspēli starp zinātniskās fantastiskas žanra modifikācijām un pesimistiskā morāles filozofijā sakņotiem un domājošai būtne neglaimojošiem sociālās esamības paradoksiem. Tādēļ Venēcijas ekspozīcija sola intriģējošu turpinājumu Fišera spilgtajām pēdējā laika personālizstādēm, kas ieguvušas lielu skatītāju atsaucību gan Latvijā, gan ārpus tās.

Fišera radošās izpausmes ir savdabīga sociālā balss Latvijas laikmetīgajā mākslā. Fišers mākslas dzīvē ienāca 1990. gadu vidū ar provocējoša rakstura instalācijām, bet pēdējā desmitgadē ar īpašu jaudu ir pievērsies glezniecībai. 2012. gada personālizstāde «Lielviela» izstāžu zālē «Arsenāls» bija viena no tā gada apmeklētākajiem mākslas notikumiem Latvijā, toties par izstādi «Netaisnība» Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā 2015. gadā mākslinieks ieguva Purvīša balvu.

Metu konkursa pieteikumus vērtēja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores Māras Lāces vadītā žūrija, kurā darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis, mākslinieks Krišs Salmanis, izdevniecības «Neputns» galvenā redaktore Laima Slava un «ABLV Charitable Foundation» Mākslas programmu vadītājs Kaspars Vanags.

Ar minimālu punktu atšķirību žūrijas vērtējumā otro vietu ieguva Raita un Rasas Šmitu mākslas un dabaszinātņu starpdisciplinaritātē balstītais projekts «Purva radio», bet trešo vietu – Voldemāra Johansona akustiskā telpas kompozīcija «Chorus».

Jau otro reizi Venēcijas mākslas biennāles Latvijas Paviljona ekspozīcijas tapšanā līdzās Kultūras ministrijas sniegtajam finansējumam kā galvenais atbalstītājs ir iesaistījies «ABLV Charitable Foundation».

Lēmums kļūt par ilgtermiņa atbalstītājiem Latvijas pārstāvībai starptautiski nozīmīgākajā mākslas pasaules notikumā ir saistīts ar «ABLV Charitable Foundation» līdzdalību sabiedriskajā iniciatīvā par privātiem līdzekļiem izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Plānots, ka jaunceltā muzeja ēka vērs durvis apmeklētājiem jau 2021. gadā. Tādēļ ir svarīgi, lai priekšdarbu posmā Latvijas mākslinieku sniegumam būtu nodrošināts starptautiskais skanējums, kam vēlāk atbalsoties muzeja darbības programmā, skaidroja «ABLV Charitable Foundation» mākslas programmu vadītājs Vanags.

2015. gada Venēcijas biennālē Latvijas paviljonu, kurā bija aplūkojama mākslinieku Katrīnas Neiburgas un Andra Eglīša instalācija «Armpit», apmeklēja ap 200 000 mākslas interesentu. Kopumā Venēcijas biennāli apmeklēja 501 502 skatītāji, padarot to par vienu no lielākajiem mākslas notikumiem pasaulē. Latvija Venēcijas mākslas biennālē piedalās kopš 1999. gada. Venēcijas biennāles 57. Starptautiskā mākslas izstāde norisināsies no 2017. gada 13. maija līdz 26. novembrim.

10. Cēsu Mākslas festivāla vadmotīvs – «Ainava»

Cēsu Mākslas festivāls, kas norisināsies no 15. jūlija līdz 14. augustam, arī savā desmitajā jubilejas gadā būs sarūpējis bagātīgu festivāla programmu, solot ne tikai pārsteigt, bet arī iepazīstināt festivāla apmeklētājus ar jaunām lietām.

Labas idejas vienmēr atrod atbalstītājus

Kā šodien žurnālistiem stāstīja Cēsu Mākslas festivāla direktors Juris Žagars, kad festivāls tika sākts, nevienam no komandas pat nevarēja ienākt prātā, ka tas nokļūs līdz desmit gadiem. «Laulībā kritiskais ir septiņi gadi. Mums jau ir desmit gadi, bet galu vēl neredzam. Lai arī katru gadu pēc festivāla sanākam kopā un secinām, ka vairs nav ideju, ziemas laikā idejas sabirst un mēs jau atkal sākam darbu pie jaunās festivāla programmas,» sacīja Žagars.

Tajā festivālu blīvumā, kas ir Latvijā, Cēsu Mākslas festivāls ir iezīmējis savu vietu. Festivāls parāda, ka labas idejas vienmēr atrod atbalstītājus naudas izteiksmē. Desmit gadus festivālam jau ir stabili partneri un pilsēta. Ja vēl pēc pirmā festivāla bija sajūta, ka tas varētu notikt arī citā pilsētā, tad tagad ir skaidrs, ka festivāls var notikt tikai Cēsīs, jo nav labākas vietas, kur tam notikt, akcentēja festivāla direktors.

«Ainava»

Par šīs vasaras festivāla vienojošo vadmotīvu izvēlēta tēma «Ainava». Festivālā varēs baudīt mākslas izstādi «Laikmetīgā ainava», noskatīties atlasītas pasaules kino filmas un spilgtākās Latvijas teātru izrādes. Bez tam būs arī bagātīga muzikālā programma, kur būs iepazīšanās arī ar jauniem mūziķiem un iespēja noskatīties Džordža Gēršvina operas «Porgijs un Besa» koncertiestudējumu Cēsu pils parka estrādē.

Vizuālās mākslas sadaļa festivālā ir viena no dominantēm šajā festivālā. Vizuālās mākslas programmas galvenā kuratore Daiga Rudzāte informēja, ka šogad pēdējo reizi festivāla izstāde būs skatāma Alus brūzī, jo pilsētā jāatrod jaunas telpas, kas varētu kļūt tikpat skaistas kā koncertzāle. Alus brūzī notiks laikmetīgās mākslas izstāde «Laikmetīgā ainava», kurā būs skatāmi desmit jaundarbi, kurus radījuši mākslinieki vai mākslinieku grupas. Līdztekus Latvijas mākslinieku darbiem izstādē būs skatāms arī ASV mākslinieka Džeimsa Benninga darbs.

«Desmit lielformāta laikmetīgās mākslas paraugi nav bieža parādība Latvijas vizuālajā ainā,» akcentēja Rudzāte, mudinot festivālā apmeklēt laikmetīgās mākslas izstādi, kurā ar saviem darbiem piedalās Kristiāna Dimitere, Ieva Epnere un Kristaps Epners, kā arī Romāns Korovins, Sarmīte Māliņa, Kristaps Kalns un citi.

Savukārt festivāla atbalstītāji «SEB banka» Cēsu Izstāžu namā piedāvās aplūkot Latvijas Mākslas akadēmijas studentu un absolventu «SEB stipendijas glezniecībā» laureātu darbu izstādi «Nākotnes retrospekcija», vēstīja «SEB bankas» valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere. Šai izstādei atlasīti vairāk nekā 30 darbi, kurus radījuši talantīgi un aizrautīgi jaunie mākslinieki – Neonilla Medvedeva, Atis Jākobsons, Zane Tuča, Laimdota Steķe, Klāvs Loris, Madara Neikena, Zīle Ziemele.

Arvien grūtāk pārsteigt publiku

Festivāla muzikālo programmu veidojusi mūzikas programmas autore un vadītāja Indra Lūkina kopā ar Arturu Maskatu. Lūkina piebilda, ka katrā festivālā paliek aizvien grūtāk izvēlēties interesantāko mākslinieku un koncertu, ar kuru pārsteigt festivāla apmeklētājus, jo izcilību klasiskajā mūzikā Latvijā ir ļoti daudz.

Festivāla koncerti notiks koncertzālē «Cēsis», Cēsu Svētā Jāņa baznīcā, Cēsu Pils parka estrādē, un pirmo reizi koncerts notiks arī Cēsu puķu tirgū. «Cēsīs ir dažādas atšķirīgas vietas, kur parādīt visdažādākos mūzikas žanrus un virzienus. Cēsu Pils parka estrāde ir kā radīta operas iestudējumiem, tādēļ tur tiks rādīts koncertiestudējums «Porgijs un Besa«. Latvijā pilnā apjomā šis darbs vēl nekad nav rādīts,» skaidroja Lūkina.

Viņa informēja, ka diriģents Andris Poga Bostonā strādājis pie šī darba oriģinālversijas iestudēšanas. Sadarbībā ar Pogu Latvijas koncertiestudējumam apstiprināti četri ārvalstu solisti, kuri pēc komponista Gēršvina vēlmes būs melnādaini. Pārējās lomās piedalīsies latviešu mākslinieki.

Mūsdienu mūzikas koncertu Cēsu puķu tirgū sniegs ģitārists Matīss Čudars un Latvijas Radio kora grupa, savukārt festivāla atklāšanas koncertā koncertzālē «Cēsis» jaunais un daudzsološais čellists Kristaps Bergs kopā ar «DD orķestri» un diriģentu Jāni Liepiņu atskaņos Pētera Vaska Otro čellkoncertu «Klātbūtne», kas Latvijā līdz šim izskanējis tikai vienu reizi. Cēsu Svētā Jāņa baznīcā būs kora «Latvija» un Sakrālās mūzikas svētki, bet koncertzālē «Cēsīs» izskanēs pianista Georgija Osokina solokoncerts.

Kino un teātra programma

Kino programmu festivāla šoreiz veidojis kino pētnieks un režisors Jānis Putniņš. Viņa veidotā programma būs mēģinājums paskatīties uz ainavu kinomākslā kā iespēju pieskarties pārlaicīgajam, savukārt teātra programma «Grand Prix» uz Cēsīm vedīs četras Latvijas profesionālo teātru un vienu nevalstiskā teātra izrādi. Festivālā būs skatāma Liepājas teātra izrāde «Portreti. Vilki un avis», Nacionālā teātra izrādes «Asins kāzas», «Zēns» un «Ak, tētīt», Dailes teātra izrāde «Iespējamā tikšanās» un Ģertrūdes ielas teātra iestudējums «Melnā sperma».

Žagars vēstīja, ka izrādes atlasījusi teātra kritiķe Silvija Radzobe. Ņemot vērā pagājušā gada lielo interesi, arī šogad pirms izrādēm skatītājiem tiks piedāvāta iespēja apmeklēt Radzobes lekcijas. Šovasar festivālā teātra kritiķe lasīs četras lekcijas.

«LMT» viceprezidente un valdes locekle Laura Keršule piebilda, ka «LMT» mobilā televīzija «Straume» nodrošinās divu izrāžu tiešraides, cerot, ka tas ļaus festivāla atmosfēru notvert tūkstošiem skatītāju. 12.augustā tiešraidē būs skatāma izrāde «Zēns», bet 14. augustā – izrāde «Ak, tētīt».

Cēsis – ekselence kultūrā un tūrismā Latvijā

Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V) piebilda, ka desmit aizvadītie gadi aizritējuši ļoti ātri. Pēc viņa teiktā, Cēsu Mākslas festivāls un koncertzāle «Cēsis» ir radījuši multiplo efektu, proti, investori pilsētā būvē viesnīcas un kafejnīcas.

«Gadā, kad sākām koncertzāles būvniecību, bikses mazliet drebēja, jo domājām, kā būs. Tagad redzam, ka risks ir attaisnojies,» sacīja Rozenbergs, uzsverot, ka Cēsis ir ekselence kultūrā un tūrismā Latvijā.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) piebilda, ka festivālam katru reizi ir liela atbildība, domājot, kādas jaunas idejas piedāvāt un ar ko pārsteigt festivāla apmeklētājus. Viņasprāt, festivālam ir raksturīga radošā drosme.

LNMM atklāj izstādi «Janis Rozentāls (1866-1916). Māksla un tehnika»

No 13. augusta līdz 30. oktobrim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā (Rīgā, K.Valdemāra ielā 10) skatāma izstāde «Janis Rozentāls (1866-1916). Māksla un tehnika».

«Ar savu sajūsmīgo un sajūsminošo personību Rozentāls pirmais modināja latvju tautā interesi uz tēlojošām mākslām. Šajā nozīmē viņš bija latvju tautas pirmā mīlestība, kas kā tāda paliks mūžam neaizmirstama,» tā Romans Suta.

Talantīgo un mērķtiecīgo Saldus pagasta lauku kalēja dēlu, kas 19. gadsimta 80.-90. gadu mijā Pēterburgas Ķeizariskajā mākslas akadēmijā izskolojās par profesionālu gleznotāju, Latvijas mākslas vēsturē piemin kā populārāko, iemīļotāko un vispusīgāko nacionālās mākslas pamatlicēju.

Rozentāla biogrāfija un radošā darbība spilgti apliecina latviešu mākslinieku sociālo un nacionālo pašapzināšanos 19. un 20. gadsimtu mijā. Pirmo vispārējo atzinību dzimtenē gleznotājs guva 1896. gadā Latviešu etnogrāfiskajā izstādē kopā ar nacionālpatriotiski noskaņotajiem «Rūķa» loka vienaudžiem, kas nāca klajā ar ideju kalpot savai tautai un attēlot tās dzīvi mākslā.

20. gadsimta sākumā Rozentāls izvirzījās starp aktīvākajiem Rīgas mākslinieciskās vides veidotājiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kļūdams par aizrautīgu jauno estētisko principu īstenotāju glezniecībā, grafikā un lietišķajā mākslā, kā arī nozīmīgāko tālaika latviešu mākslas teorijas pārstāvi, kura galvenās apceres tika publicētas žurnālos «Vērotājs» un «Zalktis». Līdzās Vilhelmam Purvītim un Johanam Valteram meistars ir viens no nedaudzajiem laikabiedriem, kas Latvijas vizuālo mākslu ap 1900. gadu pietuvināja lielo Eiropas mākslas centru apvārsnim. Rozentāla programmatiskajā rakstā «Māksla un tehnika» (1906–1907) profesionālajā darbībā uzkrātās atziņas papildina kredo: «Būt jaunam ar katru darbu ir mākslinieka ideāls.» Iepazītie «mākslu mākslai» (l’art pour l’art) aicinājumi mudināja pasludināt: «(..) māksla ir redzami darīta formas ideja».

Jaņa Rozentāla individuālā stila un uzskatu pārvērtības ir viņa impulsīvā temperamenta un Latvijas mākslas toreizējo parādību spogulis. Saistot tradicionālo ar novatorisko, gleznotāja klejojumi starp īstenību un fantāziju rāda akadēmisma, reālisma, impresionisma, simbolisma, jūgendstila, nacionālā romantisma, neoklasicisma un citu stilu mijiedarbē saplūdušo iespaidu atspulgus. Izstāde ļauj vērot Rozentāla mākslinieciskos meklējumus plašā diapazonā – no nacionāla reālisma virsotnes laucinieku tēlojumā slavenajā diplomdarbā «No baznīcas» («Pēc dievkalpojuma», 1894) līdz «Skaistā laikmeta» (Belle Époque) estētismam un dekoratīvismam romantiskos sapņojumos par idillisko laimes zemi Arkādiju («Arkādija», ap 1910, 1916).

Atzītā portretista, figurālista, ainavista un intīmu sadzīves ainu atveidotāja tvertie mirkļi un noskaņas mijas ar fantastiskām simboliskām kompozīcijām, mitoloģiskiem un reliģiskiem sižetiem. Visai daiļradei cauri vijas iecienītāko motīvu un tēlu variācijas, kas atkārtojas arī grāmatu un periodikas grafikā. Modernizējošo eiropeisko ierosinājumu ģeogrāfija aptver krievu, vācu, franču un Ziemeļvalstu mākslu, tālaika starptautisko autoritāšu Arnolda Beklīna (Arnold Böcklin), Maksa Klingera (Max Klinger), Ludviga fon Hofmaņa (Ludwig von Hofmann), Džeimsa Vistlera (James Whistler), Akseli Gallena-Kallelas (Akseli Gallen-Kallela) un citu paraugus, paralēli apgūtas arī fotogrāfijas tehniskās iespējas.

Latviešu mākslinieka precības (1903) ar somu dziedātāju Elliju Forseli (Elli Forssell, 1871-1943), kas iemiesoja viņa sievietes ideāltēlu un radošā pāra turpmākajā savienībā kļuva par daudzu vīra darbu iedvesmojošo modeli, nostiprināja ciešāku saikni ar Somijas kultūru un moderno mākslu. Iemantotajā otrajā dzimtenē 1916. gada beigās Pirmā pasaules kara laikā aprāvās arī gleznotāja mūžs.

Retrospektīvā izstāde (142 darbi) ir viens no Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmas centrālajiem notikumiem. Mākslas darbu izlase lielākoties veidota no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kas pārliecinoši reprezentē klasiķa radošās darbības galvenos posmus un žanrus, stilistisko mainību un tehniku dažādību. Papildus izmantoti eksponāti no Akseli Gallena-Kallelas muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja, Liepājas muzeja, Tukuma muzeja un vairākām privātām kolekcijām Latvijā un Somijā. Gadsimtu mijas gaisotni atdzīvina fotoattēlu klātbūtne, savukārt izstādes mobilā aplikācija-ceļvedis «Jaņa Rozentāla «gaismas bildes«» atklāj atsevišķu mākslas darbu sasauces ar fotogrāfijām, ko gleznotājs jaunrades vajadzībām uzņēmis pats ar savu fotokameru.

Somijas-Latvijas sadraudzības biedrība «Rozentāls-seura», kas nosaukta latviešu klasiķa vārdā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā vienlaikus piedāvā nelielas informatīvas ceļojošās izstādes «Ar skatienu Somijā, ar sirdi Latvijā» pirmo pieturu. Līdzīga ekspozīcija ar satura izklāstu angļu, somu un zviedru valodās rudenī tiks atvērta «Virka» galerijā Helsinkos.

Muzeja Lielajā zālē skatāmo retrospekciju septembrī un oktobrī papildinās pasākumi, kas ietvers lekciju ciklu «Rozentāla laiks» piektdienu vakaros, sarunas pie mākslas darbiem ar nozares speciālistiem, radošo darbnīcu nodarbības, gleznotājam un viņa dzīvesbiedrei Ellijai veltītus koncertus, kā arī Mūzikas un mākslas atbalsta fonda producēto teātra izrādi «No Rozentāla».

Publicēšanai tiek gatavots jubilāra māksliniecisko mantojumu aptverošs izdevums, kura izveidē sadarbojas Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, izdevniecība «Neputns» un Rakstniecības un mūzikas muzejs, kas glabā lielāko ar gleznotāja dzīvi un daiļradi saistīto fotokolekciju.

20. oktobrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Konferenču zālē notiks starptautiska zinātniskā konference «Janis Rozentāls (1866–1916) un viņa laikmets» ar vietējo un ārzemju speciālistu līdzdalību.

28. novembrī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē paredzēts atklāt informatīvu izstādi par izcilo Latvijas kultūras personību un profesionālās mākslas veidotāju, kura veikums ir iekļauts arī Latvijas kultūras kanonā.

Laikmetīgās mākslas izstāde «Būt vai nē»

No 26. janvāra līdz 21. jūnijam Dailes teātra Mākslas telpā «Brīvības 75» būs apskatāma laikmetīgās mākslas izstāde «Būt vai nē», ko Dailes teātris rīko sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību. Izstādes kuratore ir Inga Brūvere, projekta producente ir Indra Rubene, tehniskais direktors – Ervīns Duka, informē Dailes teātra pārstāve Liene Jakovļeva.

Izstāde «Būt vai nē» tiks atklāta dienu pirms Viljama Šekspīra traģēdijas «Romeo un Džuljeta» jauniestudējuma pirmizrādes (režisors Dž. Dž. Džilindžers). Šekspīra traģēdijas ir bezgala dziļš avots, kurā izpeldēties gribot negribot sanāk katram mūsu civilizācijas pārstāvim. Pat ja mēs it kā dzīvojam tikai savu dzīvi un teātri uztveram kā spēli, kuru kāds rīko paralēli īstenībai, gadās brīdis, kad aktieris no klasiskas simtgadīgas lugas uzveduma skatuves pēkšņi ierunājas tev personiski pazīstamā intonācijā vai saka to, kas skan tavā galvā, kaut tu nekad to tik eksaltēti un vispār skaļi neesi gribējis izteikt…

Mākslinieki, kas nodarbojas ar vizuālām lietām, arī domā par to pašu: mīlestību, kaislību, nomācošo ikdienu, kairinājumus paģērošo eksistenci, romantiku, skaistumu un postu, kas uzglūn katram emociju uzplūdam, nodevību, upurēšanos, vilšanos kārtējā sociālpolitiskā cerībā, brīvību, kurai pašai jāizlauž sev ceļš…

Izstādes iedvesmas materiāls ir cits Šekspīra garadarbs – «Hamlets». Izstādes kuratore māksliniece Inga Brūvere dalībniekiem noteikusi spēles noteikumus – katrs izvēlas sev interesantu motīvu no leģendārā Hamleta monologa un, konkrētās frāzes rosināts, rada autentisku mākslas darbu. Ilustratīvs risinājums nozīmē izslēgšanu. Jo vizuālās mākslas valoda un īpatnība auklē iespēju attīstīt tekstos slēgtos vēstījumus pavisam atšķirīgi no skatuves mākslas, un ilustrācija vai scenogrāfija nebūt nav vienīgais ceļš māksliniekam, kuru valdzina teksti, literatūra, dramaturģija. Velti ir ierasts tā domāt.

Izstādē piedalīsies dažādu paaudžu radošas enerģijas un iztēles bagāti Latvijas aktuālās mākslas dzīves pārstāvji (daļa no viņiem ar rūdījumu scenogrāfijā). Prinča Hamleta eksistenciālo jautājumu: «Būt vai nebūt?» sev būtiskā tvērumā izvērsuši mākslinieki Aigars Bikše & Māris Bērziņš, Ivars Drulle, Imants Gross, Izolde Cēsniece, Kristiāns Brekte, Ieva Maurīte, Inga Brūvere un Leonards Laganovskis.

Viņi aktualizē idejas un vērtības, par kurām runā Šekspīrs, pārkodējot tās atbilstoši savu izteiksmes līdzekļu arsenālam. Un kas vēl svarīgāk – sniedz atbildi uz jautājumu: ko Hamlets pasaka par mums šodien?