Mūkusalas Mākslas salonā varēs apskatīt Avotiņa izstādi «Laiktelpas klejotāji»

Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē no 3.februāra līdz 11.martam izstādē «Laiktelpas klejotāji» skatāmi gleznotāja Jāņa Avotiņa darbi no salona kolekcijas, kuri papildināti ar jaunradītiem zīmējumiem un gleznām, informēja salonā.

«Laiktelpas klejotāji» ir pirmā mākslinieka personālizstāde Latvijā kopš 2010.gada. Tā sniegs iespēju iepazīties ar Avotiņa darbiem, kas tapuši no 2008. līdz 2017.gada sākumam.

Izstādes pamatu veido Mūkusalas Mākslas salona kolekcija, ko atsvaidzina daži jaunradīti darbi un mākslinieka privātā arhīva materiāli.

Avotiņš 2003.gadā pabeidza Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) glezniecības nodaļu, papildinājis zināšanas LMA Vizuālās komunikācijas studijās, Mančestras Universitātē un Parīzes Pilsētas starptautiskajā mākslas skolā. Kopš 2004.gada mākslinieks regulāri rīko personālizstādes ārzemēs, visbiežāk sadarbojoties ar Minhenes galeriju «Galerie Rüdiger Schöttle», «Vera Munro» Hamburgā un «AKINCI» Amsterdamā, kā arī piedalās starptautiskās grupu izstādēs.

Izstādes kuratore ir Sniedze Kāle.

DMDM izstāde par netradicionālajām vēsmām 70. gadu lietišķajā mākslā

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja (DMDM) izstāde «Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība» pieturas pie vienas attīstības līnijas – jaunā, netradicionālā un eksperimentālā, ko varēja vērot septiņdesmito gadu lietišķajā mākslā, šodien muzeja preses konferencē sacīja izstādes kuratore Rūta Rinka.

Pēc viņas stāstītā, izstādē «Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība» apkopotajos darbos izmantotas dažādas lietišķās mākslas formas un materiāli, kas bija neierasti septiņdesmito gadu lietišķajai mākslai.

Vienlaikus Rinka atzīmēja, ka izstādē var novērot mākslinieku rokrakstu meklējumus un tieši tekstilmākslinieku vēlmi atkāpties no tradicionālās četrstūra formas, veidojot tekstīliju plastisku.

DMDM vadītāja Inese Baranovska norādīja, ka 2013. gada sešdesmito gadu izstādes «Uz lielās dzīves trases», kuras pēctecis ir patlaban muzejā apskatāmā izstāde, akcents bija uz dizainu, jo vērienīgu gobelēnu un keramikas priekšmetu nebija. Tāpēc septiņdesmitie gadi esot periods, kurā var just, ka mākslā uzvar nevis funkcionalitāte, bet skaistums.

Baranovska teica, ka dekoratīvi lietišķajā mākslā septiņdesmitajos gados mākslinieki varēja pievērsties abstraktām lietām, tāpēc dažādi tā laika arhitekti, tostarp Pēteris Martinsons un Georgs Barkāns, saprotot, ka padomju sistēmā radoši strādāt ar arhitektoniku praktiski nav iespējams, pievērsās keramikai un tekstilmākslai.

Savukārt «Septiņdesmitie. Skaistuma lietderība» satelītizstādes «Septiņdesmitie. Darbs un atpūta. Rūdolfam Heimrātam – 90» kuratore Velta Raudzepa pastāstīja, ka Heimrātam veltītā izstāde veidota kā viņa darbu tapšanas procesa atainojums. Izstādē apkopotas dažādas mākslinieka darbu skices, kas parāda, cik viņa darbs bijis ilgs un sarežģīts.

Mākslinieks un Heimrāta dēls Mārtiņš Heimrāts norādīja, ka izstāde nav liela, bet ir balstīta uz diviem nozīmīgiem Heimrāta darbiem – kompozīcijas «Darbs», kas atrodas Maskavā, un kompozīcijas «Atpūta», kas atrodas DMDM krātuvē. Tāpat Heimrātam veltītajā izstādē apskatāms gobelēns «Sens motīvs» un tā skices.

DMDM cer, ka pieticīgais veltījums Heimrātam skatītājos radīs nelielu priekšstatu pat tekstildarbu sarežģīto mākslinieciskās izteiksmes meklējuma ceļu, kas atspoguļojas dažādu materiālu un tehniku lielos un mazos metos.

Jau ziņots, ka abu izstāžu atklāšana notiks šodien plkst.17, un tās varēs apskatīt no 3.novembra līdz 2017.gada 15.janvārim.

Dailes teātra Mākslas telpā būs skatāma Daiļa Rožlapas izstāde

No 2.februāra līdz 13.aprīlim Dailes teātra Mākslas telpā «Brīvības 75» Dailes teātra radošo programmu ietvaros būs skatāma gleznotāja Daiļa Rožlapas darbu izstāde «Mana mīla», kurā izstādīti darbi no Voldemāra Leitāna privātkolekcijas. Izstādes kuratore ir Sarmīte Sīle, producente – Indra Rubene-Vilipsone.

Vecrīga, Latvijas pilsētas un lauki, Baltijas jūra un ziedi – tik plašs bija mākslinieka Daiļa Rožlapas interešu loks. Darbus izstādīšanai teātrim uzticēja kolekcionārs Voldemārs Leitāns, kurš daudzu gadu garumā sekoja sava drauga daiļradei, regulāri un nekļūdīgi izvēlējās labāko no tā, ko Dailis Rožlapa uzgleznoja.

Dailis Rožlapa (1932-2014) – grimētājs, dekoratora palīgs, scenogrāfs, mākslinieks inscenētājs un gleznotājs. Absolvējis Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolu (1954) un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļu (1968) ar diplomdarbu «Dekorāciju attīstība latviešu dramatiskajos teātros Rīgā līdz 1940.gadam.»

Mākslinieks veidojis dekorācijas Rīgas (Dailes teātris, Nacionālais teātris un Nacionālā opera), Valmieras un Liepājas teātros, kā arī Paņevēžā un Šauļos. Bet visilgākā un auglīgākā sadarbība izveidojās ar Jaunatnes teātri (1961-1970) un Rīgas Kinostudiju  (1971-1989).

Laikabiedru vērtējumā Dailis Rožlapa kā scenogrāfs bijis viegls, rotaļīgs, krāsziedā izšķērdīgs, īpaši bērnu izrādēs (piemēram, »Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta», 1968). Viņš meklējis jaunas formas un uz skatuves parādījis drosmīgi risinātas konstrukcijas, fotogrāfijas, plakātus, kino projekcijas.

Kā mākslinieks inscenētājs kino Dailis Rožlapa bija netradicionāls, azartisks, lielisks amata meistars, kurš īsā laikā kļuva par īstu profesionāli (»Vella kalpi velna dzirnavās», «Pūt vējiņi», «Robina Huda bultas», «Īsa pamācība mīlēšanā» u.c.). Kā labs komandas spēlētājs viņš izprata kino specifiku un savu sniegumu veiksmīgi iepludināja kopīgajā dziesmā, kuras skanējumu papildināja režisora, operatora, aktieru un citu filmas veidotāju darbs.

Bet paralēli darbam kolektīvā visu mūžu tika gleznots. Vienatne pie molberta ļāva pierādīt savu varēšanu un gūt to vientulības devu, kas tik nepieciešama ikvienam cilvēkam, bet radošam garam jo īpaši. Dailis Rožlapa kā gleznotājs ir tik pat drošs, vērienīgs un izdomas bagāts kā darbojoties «uz skatuves». Darbos redzams biezs, plašs triepiens, košas krāsas, eksperimenti ar izteiksmes līdzekļiem, teātrim un kino raksturīgi »knifiņi» un pāri visam – optimisma pilna, gaiša pasaules izjūta.

Vienai no gleznām, kas veltīta jūrai, dots nosaukums «Mana mīla». Tas ir dūmakains krasts un putns. Daiļa Rožlapas lielākā mīla bija gleznošana, bet putni – simbols radošajam lidojumam. Visa izstādītā kolekcijas daļa ir apliecinājums šai lielajai mīlai.

Rotko mākslas centrā apskatāmas sešas jaunas izstādes

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā apskatāmi seši jaunās izstāžu sezonas mākslas projekti, kas ir sava veida vēstījums par laika robežas nojaukšanu. Izstāžu saturā sastopas vēsture un mūsdienas, etnogrāfija un dizains, klasiskās tehnikas un šodienas saturs.

Rotko mākslas centrā ir skatāma Sigitas Daugules un Jāņa Liepiņa izstāde «Vienā telpā», sešu Latvijas grafiķu – Lienas Bondares, Vladislava Grišina, Pauļa Liepas, Kates Seržānes, Māra Subača un Dārtas Stafeckas – «Grafika», Ievas Nagliņas personālizstāde «Atmestie», Signes Vanadziņas personālizstāde «Kurš gadalaiks?», Daugavpils Saules skolas jubilejas izstāde «Saules skola no etnogrāfijas līdz dizainam» un franču mākslinieka Patrika Peltjē tēlniecības darbu izstāde «Atdzimšana».

Pēc Paegles sniegtās informācijas, izstāde «Vienā telpā» ir stāsts par divām spilgtām individualitātēm Latvijas glezniecībā, kas satikušies vienā telpā izstādes formātā Daugavpilī. Daugule ir viena no atpazīstamākajām šī laika Latvijas glezniecības sejām, kas ar savu «skarbo un nedaudz raupjo» glezniecības rokrakstu, dziļumu un stāstu nostabilizējusies Latvijas un ārvalstu mākslas vidē. Viņa organizējusi vairākas personālizstādes, kā arī piedalījusies būtiskos izstāžu projektos Latvijā un ārvalstīs. Par gleznotāju Liepiņu viņa laikabiedri izteikušies kā par izcilu personību, principiālu un taisnīgu cilvēku, godīgu arī savā glezniecībā, radot sava mūža garumā lieliskus krogus un tirgus skatus, zemnieku ikdienu attēlojot tonāli bagātiem un ekspresīviem triepieniem ainavās un klusās dabas kompozīcijās.

Izstādes «Saules skola no etnogrāfijas līdz dizainam» kodols ir saruna par aktuālo dizainā laiku atpakaļ un šodien, par varēšanu un dizaina izglītības lomu dizaina attīstībā valstī. Izstāde ir dizaina vidusskolas izstāžu cikla kulminatīvais projekts Rotko centrā, kas balstīts uz Saules skolas audzēkņu diplomdarbu arhīvu.

Izstāde «Grafika» veidota kā kuratoru selektīvs šodienas Latvijas laikmetīgās grafikas projekts, parādot atšķirīgos rokrakstus, tehnikas un aktualitāti vēstījuma formā grafiskā valodā, savā veidā turpinot Latvijas laikmetīgās mākslas izstāžu sēriju. Noskaņu mākslinieces Vanadziņas projekts «Kurš gadalaiks?» atklāj krāsu un formu ekspresijas. Māksliniecei tuva gadalaiku tēma, kas ir daudzkārt šķetināta vairākās izstādēs.

Nagliņa savā daiļradē pievēršas abstraktai mākslai, ietekmējoties no abstraktā ekspresionisma, minimālisma un supremātisma. Pārsvarā darbojas grafikā un glezniecībā, izmantojot jauktas tehnikas. Savukārt Peltjē piedāvātais risinājums ir interesēties par pasauli. Tēlniekam ir svarīgs cilvēka un matērijas kopums, nevis to konfrontācija. Viņš slavina materiāla iekšējo noslēpumu un mieru. Peltjē sniedz iespēju izjust laimi būt, kas izdodas ne katram māksliniekam.

Jaunās sezonas izstādes Rotko mākslas centrā būs skatāma līdz 9.aprīlim.

Notiks Mākslas akadēmijas studentu darbu izstāde – gadatirgus «Jarmarka»

No 15.decembra līdz 30.decembrim Latvijas Mākslas akadēmijas studenti rīkos kārtējo izstādi, gadatirgu un labdarības akciju «Jarmarka».

Kā informēja augstskolā, šis pasākums vienlaicīgi ir gan gadatirgus, gan izstāde un labdarības akcija, kas studentiem sniedz iespēju savus darbus izrādīt plašākai auditorijai, iegūstot papildu ienākumus un daļu nopelnītā ziedojot Latvijas Mākslas akadēmijas telpu atjaunošanai. Šogad «Jarmarkas» sauklis ir «Māksla = sirdslieta».

Apmeklētājiem ir iespēja iegādāties oriģinālus mākslas darbus – vides un interjera objektus, gleznas un traukus, tērpus, tēlniecības, stikla un grafikas darbus, rotas un citus mākslas priekšmetus.

Nacionālajā mākslas muzejā apskatāma Purvīša balvas nominantu izstāde

No 18.februāra līdz 9.aprīlim Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) Lielajā izstāžu zālē apskatāma piektā Purvīša balvas astoņu kandidātu darbu izstāde, informēja LNMM pārstāvji.Izstādē varēs apskatīt Purvīša balvas ieguvēju mākslinieku grupas – Kriša Salmaņa, Annas Salmanes un Kristapa Pētersona -, kā arī pārējo balvas kandidātu darbus. Purvīša balvu mākslinieku grupa ieguva par izstādi «Dziesma», kuru varēja apskatīt no 2015.gada 19.jūnija līdz 26.jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zāles «Arsenāls» Radošajā darbnīcā.

Purvīša balvai bija nominēti vēl septiņi kandidāti, tostarp Arturs Bērziņš, Ivars Drulle, Kristaps Epners, Atis Jākobsons, Voldemārs Johansons, Maija Kurševa, Anda Lāce un mākslinieku grupa – Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons.

Bērziņš tika nominēts par personālizstādēm «Attēldarbi» galerijā «Māksla XO» un «Attēldarbi II» Olaines vēstures un mākslas muzejā.

Drulle nominēts par personālizstādi «Manai dzimtenei» galerijā «Alma», Epners – par personālizstādi «Vingrinājumi» peldošajā mākslas centrā «Noass», Jākobsons – par personālizstādi «Dark Matter» Mūkusalas Mākslas salonā, Johansons par videoinstalāciju «Slāpes» starptautiskā Jaunā teātra festivāla «Homo Novus» tekstilfabrikā «Boļševička».

Kurševa balvai tika nominēta par darbu «Dzīvesprieks» izstādē «Lielāks miers, mazāks miers» Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā, Lāce – par performanci «Atindēšana» izstādē «Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība» 10.jūnijā laukumā pie LNMM, kā arī mākslinieku grupa par izstādi «Dziesma».

Jau ziņots, ka divu gadu laikā neatkarīgo ekspertu darba grupa Purvīša balvas fināla atlasei nominēja vairāk nekā 18 mākslinieku sniegumu izstādēs. Nominanti tika izvirzīti reizi ceturksnī.

No 2014.gada 8.decembra līdz 2016.gada decembrim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas «Arsenāls» vadītāja Elita Ansone, mākslas zinātniece un kuratore Inga Šteimane, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, filozofijas doktors un Latvijas Mākslas akadēmijas asociētais profesors Jānis Taurens, mākslas zinātniece Aiga Dzalbe, mākslas zinātniece un LNMM Krājuma darba vadītāja Daina Auziņa, kā arī lektore, kuratore un mākslas kritiķe Ieva Astahovska.

Purvīša balva dibināta 2008.gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009.gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu «Solitude». Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011.gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi «Varbūt». Trešo Purvīša balvu 2013.gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi «Zemes darbi», bet ceturtā Purvīša balva 2015.gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi «Netaisnība».

“Arsenālā” abstraktās mākslas izstāde

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē “Arsenāls” līdz 21.novembrim apskatāma radošās apvienības “CoBrA” abstraktās mākslas izstāde no Beļģijas pilsētas Monsas kolekcijas. Izstāde izveidota, atzīmējot Eiropas Savienības prezidējošās valsts Beļģijas kultūras sasniegumus un devumu Eiropai.

Radošā apvienības “CoBrA” nosaukumu veido trīs Eiropas galvaspilsētu – Kopenhāgenas (Co), Briseles (Br) un Amsterdamas (A) – pirmie burti. “CoBrA” pastāvēja tikai trīs gadus – no1948. līdz 1951.gadam, taču tās darbība spēcīgi ietekmēja daļu pēckara Eiropas mākslinieku, kļūstot par spilgtu 29.gadsimta vidus Eiropas avangarda parādību.

Kaislīgi sludinot absolūtu krāsas un formas brīvību, grupa mākslinieku kultivēja īpašu radošu metodi, balstītu iracionālajā spontalitātē, ekspresijā un eksperimentā, kuras mērķis bija atklāta zemapziņas instinktu izpausme glezniecībā. Rodot iedvesmu bērnu zīmējumu atraisītībā, primitīvās mākslas formās, tautas mākslā, skandināvu mītos un pasakās, augstu vērtējot modernisma sasniegumus un vienlaicīgi apliecinot interesi par sireālismu, “CoBrA” mākslinieki izveidoja oriģinālu izteiksmes līdzekļu valodu un mistisku tēlu pasauli.

Izstādē “CoBrA & Co” apskatāmi 52 darbi, ko radījusi vai iedvesmojusi šī trīspusējā mākslinieciskā un intelektuālā apvienība.

Lielākoties šo mākslas darbu autori ir Valonijas un Briseles frankofonie mākslinieki – Pjērs Alešinskis, Anrī Mišo, Pjērs Sulāžs, Žoržs Matjē, Luī van Lints, Brams Bogarta, Brams van Velde un daudzi citi.

“Šo mākslinieku grupu, kuri atteicās no estētiskā konformisma un obskurantisma jeb apzinātas informācijas noklusēšanas, lai aizstāvētu pasaules redzējumu, kas balstās uz intelektuālās brīvības ideālu, vienoja tādi principi kā eksperimentēšanas kultūra, kopīgs radošs darbs, žesta atbrīvošana, sociālā atbildība, atteikšanās no valodas nosacītības, diskusijas izjūta un domas atvērtība,” paskaidro mākslas zinātnieks un izstādes kurators Denī Laurē.

Pēc Rīgas izstāde ceļos uz Igauniju, kur tā būs eksponēta Tallinas izstāžu zālē.

«Arsenālā» vērienīga vācu laikmetīgās mākslas izstāde

No šodienas līdz 21. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē būs skatāma līdz šim plašākā Vācijas laikmetīgās mākslas izstāde «Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts». Izstāde iepazīstinās ar svarīgākajām tendencēm un parādībām, kuras raksturo vācu mākslu periodā no 1960. gada līdz mūsdienām.

Izstādē eksponēti 53 autoru 77 lielformāta mākslas darbi. Ekspozīciju veido glezniecība, zīmējumi, skulptūras, fotogrāfijas, videoinstalācijas, kā arī daži konceptuālās mākslas paraugi. Izstādes fokuss ir vērsts uz vācu mākslas vizuālo un uztveres saturu, nevis uz teoriju radīšanu, ņemot vērā, ka ierobežotais darbu skaits ir nepietiekams un nevar atklāt Vācijas laikmetīgās mākslas parādību dziļumu, dažādību un sarežģītību.

Lai izvairītos no lineāra un didaktiska secīga vēstījuma, izstāde ir brīvi konfigurēta četrās sadaļās – viena no sadaļām ir ekspresija, iztēle un subjektivitāte, otra – vēsture un naratīvs, tāpat – abstrakcija un koncepcija, kā arī prezentācija un kritika, iepriekš stāstīja izstādes kurators Marks Gisborns.

Viņš piemetināja, ka ideja par organiski vienojošu ietvaru, kas sasaista atšķirīgos, četrās desmitgadēs tapušos mākslas darbus, piedāvā skatītājiem iespēju salīdzināt paaudžu veikumu un meklēt kopsakarības, tā izslēdzot pasīvu vērojumu, mudinot veidot savu individuālo interpretāciju.

Izlase «Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts» izveidota, apzinot 45 dažādas kolekcijas – Vācijas izstāžu zāļu un muzeju, kā arī vairāku mākslas kolekcionāru privātos krājumus Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Šī būs pirmā tik liela mēroga Vācijas laikmetīgās vizuālās mākslas retrospekcija Rīgā, kurā piedalīsies Eiropas un pat pasaules līmeņa zvaigznes.

Ar izstādi «Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts» tiek iezīmēts jauns posms Latvijas un Vācijas kultūras sakaru dinamikā, jo jūlijā izstādi apmeklēs Vācijas kultūras un mediju lietu ministre Monika Gritersa, un par to liecina arī lielā ieinteresētība, ko izrādīja Vācijas mākslas muzeji, mākslas galerijas, privātkolekcionāri un paši mākslinieki, kas piekrita piedalīties izstādē ar saviem labākajiem darbiem, stāsta izstādes organizatori.

Eksponēto mākslas darbu autoru vidū ir tādas personības kā Georgs Bāzelics, Jozefs Boiss, Andreass Gurskis, Anzelms Kīfers, Zigmārs Polke, Gerhards Rihters un Villijs Zite un citi.

Izstāde tiks papildināta ar interesantu pasākumu programmu, piedāvājot tikšanās ar nozares speciālistiem, ekskursijas, radošās aktivitātes un paneļdiskusijas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra izstāde «Kinētikas arheoloģija»

Rīgas mākslas telpas» Intro zālē sestdien, 12. novembrī, plkst. 16 tiks atklāta Latvijas Laikmetīgās mākslas centra sagatavotā izstāde «Kinētikas arheoloģija». Izstādes ekspozīcija veidota kā atvērta laboratorija, kurā intriģējoši parādīta kinētiskās mākslas tapšana 60. un 70. gados Latvijā un tās saglabāšanas problemātika mūsdienās. Ekspozīcijas telpisko scenogrāfiju kā radošu dialogu starp mākslinieku Valdi Celmu un restauratori Ievu Alksni veidojis dizaineris Rihards Funts un Toms Lucāns («Rijada»). Izstādes kuratore – mākslas zinātniece Ieva Astahovska.

«Kinētiskā jeb māksla, kas saistīta ar kustību, 70. gados Latvijā bija viens no laikmetīgās mākslas procesu aizsākumiem. Tā radikāli atšķīrās no tobrīd ierastās mākslas, ko regulēja padomju realitāte, taču, neskatoties uz eksperimentālo dabu, tā baudīja visai lielu brīvību – abstrakto formu un tehnoloģiju risinājumi bija skatāmi izstādēs, jaunu ēku interjeros un pilsētvidē. Tomēr kinētiskās mākslas paradokss – tā ne vien iemieso perpetuum mobile (mūžīgās kustības) ideju, bet arī to dekonstruē: kustība ar laiku izsmeļ pati sevi un tās līdzekļus. Daudzi no darbiem šodien ir gājuši bojā un nogrimuši aizmirstībā dēļ materiālu entropijas un novecojušas savulaik aktuālās tehnoloģijas. Izstāde «Kinētikas arheoloģija» caur Valda Celma darbiem ļauj atkal iepazīt kinētiskās mākslas vēsturi, vairākus daļēji zudušus un šodien atkal atjaunotus darbus, un laikmetīgās mākslas restaurācijā aktuālus jautājumus un dilemmas – par materiālu un koncepcijas autentiskumu, mākslas darba saglabātības, materiālās formas un nozīmes līdzsvaru,» izstādes aktualitāti akcentē kuratore Ieva Astahovska.

Valdis Celms ir viens no zināmākajiem kinētiskās mākslas pārstāvjiem Latvijā. Viņa radošā darbība ir apbrīnojama liecība tam, ka arī padomju periodā Latvijā tapa avangardiski un vizionāri mākslas darbi, ne mazāk pārliecinoši kā līdzīgas parādības Rietumos un citur pasaulē 20. gadsimta 60. un 70. gados. Divus nozīmīgus Valda Celma darbus – «Grieķija» un «Ceturtā pakāpe» – 2015. gadā atjaunoja restauratore Ieva Alksne. Objektu «Grieķija» Valdis Celms radīja vēl studiju gados, tā dekoratīvā izteiksme apliecina mākslinieka meklējumus popārta virzienā. Savukārt kinētiskais mākslas objekts «Ceturtā pakāpe» pirmo reizi tika izstādīts 1978.gadā izstādē «Forma. Krāsa. Dinamika» Pēterbaznīcā. Izmantojot fotogrāfijas, zīmējumus un video, ekspozīcija veidota tā, lai izstādes apmeklētājs varētu ieskatīties restaurācijas procesā, iepazītu darbu materiālus un tehnoloģijas, kā arī apjaustu restaurācijas procesa dilemmas un metodes. Izstādē būs apskatāma arī īsfilma par Valda Celma kinētiskās mākslas darbiem, kas tapusi sadarbībā ar Vides Filmu studiju.

«Mūsu mērķis bija parādīt lielisko un apjomīgo izstādes materiālu, kā absolūti primāro izvirzot Valdi Celmu un viņa radošo darbību. Izstādes iekārtojums tika veidots, iedziļinoties un pētot viņa darbus. No tiem ietekmējoties, izgatavojām, piemēram, fotogrāfijas kā objektus un veidojām arī oriģinālus stendus, lai rezultāts būtu maksimāli tuvs mākslinieka rokrakstam un filozofijai. Izstādes iekārtojuma izgatavošanai izmantotas modernās tehnoloģijas, taču raudzījāmies, lai tās netraucētu darbiem, bet būtu veiksmīgs un neuzkrītošs papildinājums. Tagad ir pieejamas dažādas tehnoloģijas un mākslinieka iztēli neierobežo limitēts materiālu piedāvājums, bet Valdis Celms panāca fantastiskus rezultātus ar tiem ierobežotajiem paņēmieniem un materiāliem, kas bija pieejami pirms četrdesmit pieciem gadiem,» ekspozīciju komentē dizaineris Rihards Funts.

26. novembrī un 10. decembrī plkst.12 ģimenes ar bērniem aicinātas apmeklēt radošo darbnīcu Valda Celma vadībā. Darbnīcas ietvaros tiks pētīts mākslinieka darbs «Pozitrons» – dalībnieki tiks aicināti konstruēt tā formu, liekot lietā kartonu, bērniem draudzīgās Makedo plastmasas skrūves un kartonzāģus. Darbs notiks komandās, katrā darbnīcā kopīgiem spēkiem uzbūvējot vienu, milzīgu puslodi. Visu izstādes laiku bērni un jaunieši aicināti arī izmantot ekspozīcijā pieejamās darba lapas, kā arī veikt digitālo testu «Nosaki savu restauratora tipu!». 4. decembrī plkst. 12 visi interesenti aicinātu uz tikšanos ar autoriem «Rīgas mākslas telpā», savukārt 3.decembrī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Konferenču zālē notiks starptautisks simpozijs «Salabot to, kas nav salauzts. Kā rekonstruēt laikmetīgo mākslu?», kura ietvaros tiks apskatīts arī Valda Celma mākslas darbu atjaunošanas process.

Izstādi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs (LLMC) sadarbībā ar «Rīgas mākslas telpu». LLMC darbības nozīmīga sastāvdaļa ir ne tikai mākslas izstāžu organizēšana, bet arī laikmetīgās mākslas arhivēšanas, materiālu saglabāšanas un darbu restaurēšanas jautājumi.

Izstāde apskatāma līdz 11.decembrim izstāžu zālē «Rīgas mākslas telpa» Kungu ielā 3. Ieejas biļetes cena: 5,00 eiro; skolēniem un studentiem, uzrādot apliecinošu dokumentu: 2,50 eiro; pensionāriem, uzrādot apliecinošu dokumentu: 3,00 eiro. Ieeja uz pasākumiem izstādes ietvaros – par puscenu visām biļešu grupām.

Rīgā būs apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde «Rokdarbi»

Šī gada novembrī un decembrī Rīgas Centrālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas nodaļā un Kultūras un tautas mākslas centrā «Ritums» Rīgā būs apskatāma tautas lietišķās mākslas izstāde «Rokdarbi». Ekspozīciju veidos darbi, kas radīti dažādas rokdarbu tehnikās – adījumi, tamborējumi, izšuvumi un filcējumi sākot no etnogrāfisko cimdu kopijām līdz mūsdienās populārajiem mozaīkas tamborējumiem un filcējumiem.

Izstādes ekspozīcijas veidotas nedaudz atšķirīgi. Rīgas Centrālās bibliotēkas telpās eksponēti lielāka izmēra rokdarbi – adītas un tamborētas segas, kam pretstatā ir smalkie tamborējumi un «rakstraudžu» (dažādu rokdarbu tehniku paraugi) ekspozīcija no nesenās Tautas lietišķās mākslas studijas «Bārbele» izstādes.

Kultūras un tautas mākslas centrā «Ritums» apskatāmā ekspozīcija veidota no tradicionālākiem rokdarbu veidiem – cimdiem un zeķēm. Izstādē redzamajos cimdos būs saskatāmas katram novadam raksturīgākās iezīmes, kā arī jaunrades elementi un pašu meistaru veidoti raksti.

Izstādes ekspozīciju papildinās pulsa sildītāji (mauči), kas ir adīta cimda valnītis bez plaukstas daļas. 20. gadsimta sākumā pulsa sildītāji bija sastopami visā Latvijā, un košākie no tiem nāk no Kurzemes puses. Pēdējā laikā šis adījumu veids piedzīvo renesansi, jo pilda ne tikai praktiskas, bet arī dekoratīvas funkcijas.

Izstāde «Rokdarbi» ir gadskārtējā žanru izstāde, kas parāda rokdarbu – adīšanas un tamborēšanas meistaru veikumu un to māksliniecisko izaugsmi pēdējos gados.

Izstāde apskatāma no 2016.gada 9.novembra līdz 4.decembrim Rīgas Centrālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas nodaļā (Brīvības ielā 49/53, Rīgā) bibliotēkas darba laikā: darba dienās no plkst. 9.00 līdz 20.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00.

No 2016.gada 17.novembra līdz 11.decembrim Kultūras un tautas mākslas centrā «Ritums» (Jaunielā 29a, Rīgā) katru dienu no plkst. 11.00 līdz 17.00.

Izstādi «Rokdarbi» rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Rīgas Centrālās bibliotēkas Mākslas un mūzikas nodaļu un Kultūras un tautas mākslas centru «Ritums». Atbalsta Dziesmu un deju svētku lieldraugs Swedbank un SIA «Circle K Latvia».