LNMM atklās Parīzē dzīvojošās latviešu mākslinieces Barbaras Gailes izstādi

Latvijas Nacionālais mākslas muzeja (LNMM) ceturtā un piektā stāva izstāžu zālē no 18. septembra līdz 14. novembrim būs apskatāma Parīzē dzīvojošās latviešu mākslinieces Barbaras Gailes izstāde.

Barbara Gaile ir labi pazīstama ar savām abstraktajām gleznām, kuru starojums dod nojausmu par suģestējošu cildenumu – tā par mākslinieci raksta izstādes veidotāji. LNMM būs aplūkojams autores jaunais cikls “Krāsas”. Tas tiek dēvēts par liecību glezniecības potenciālajām iespējām, kad “intensīvs sajūtu un domu sakāpinājums, talants, profesionālisms un skaidrība par uzdevumu ļauj pārvarēt dekoratīvismu un radīt mākslas brīnumu”.

Gleznu cikla idejas pirmsākumi Barbarai Gailei meklējami urbānās vides šķietami haotiskajos grafiti, ieskrāpējumos un uzrakstos. Savukārt poētiskais impulss burtiskā nozīmē bija Artūra Rembo dzejolis “Patskaņi”, kurā viņš katram patskanim piešķir noteiktu krāsu – “A melns, E balts, I sarkans, U zaļš, O zils”.

Kā pamato pati autore, “projekta uzdevums ir pētīt un radoši attīstīt gandrīz monohromas glezniecības simbiozi ar rakstīto vārdu”. Arī agrāk Barbara Gaile retumis iegleznoja kādu vārdu, taču šoreiz tie nav poētisks papildinājums, bet krāsai līdzvērtīgs pētniecisks instruments.

Māksliniece stāsta: “Pielietojot dažādas valodas, katras krāsas ietvaros es cenšos radīt tās autonomu izpausmi, tās maksimumā iemiesotu gleznu. Reizē tie ir ļoti subjektīvi krāsu un vārdu traktējumi, kas ir vienlaicīgi universāli un vispārināti, kuriem būtu jāatver daudzu individuālu interpretāciju lasījumu iespējas.”

Racionālu pamatu šim vērienīgajam darbu ciklam Barbara Gaile radusi, ilgstoši iepazīstoties ar pētījumiem par krāsu aktuālajām un vēsturiskajām izpausmēm. Arī latviešu folkloras un dzejas ielokā krāsai ir bijusi liela saturiska nozīme. Piemēram, “Balta nāca tautu meita…”, “Mana balta māmuliņa…” vai Raiņa “Dies saulīte atkal trīskrāsaina: Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana”.

Dzīvojot kopš 1997. gada Parīzē, būdama izglītots, intelektuāls un mākslā (arī vārdu mākslā) ieinteresēts cilvēks, Barbara Gaile spēj līdz niansēm izprast visas ģeniālā franču dzejnieka vārsmas. Taču pretēji versmainajam Rembo, kuram sarkanais ir “izspļautas asinis, daiļo lūpu smiekli dusmās un grēkus nožēlojošā reibumā”, Barbaras Gaile darbu cikls ir precīzi strukturēts, lakonisks glezniecības robežu paplašinājums. Tas ir konceptuāls, taču vienlaicīgi jutekliski vielisks kodētas ziņas nesējs, raksta mākslas zinātniece Helēna Demakova.

Šis mākslas darbu kopums savu ritējumu uzsāka ar divām pelēkām kompozīcijām – “Yes” un “No”. Tās ievadīja cikla vārdu fonētiskās spēles, kas atsevišķās gleznās parādījās kā krāsu nosaukumi dažādās valodās – bleu, grigio, pink vai silber. Ar šo izstādi Barbaras Gailes krāsu niansēm piepulcējušies vārdi ar to semantiskajiem toņiem. Reljefs darbos ienāk līdz ar Braila rakstu, kurš divās gleznās saturiski izceļ balto un melno.

Barbara Gaile (1968) profesionālo izglītību ieguvusi Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā (1987) un Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļā (1995), to absolvējot kā pirmā studente, kuras diplomdarbs ir vairāku abstrakciju kopums. Māksliniecei bijušas daudzas nozīmīgas personālizstādes, sākot no 1994. gada. Īpaši izceļama viņas iespaidīgā personālizstāde “Pērles” Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Baltajā zālē 2010. gadā un personālizstāde “Debesis” Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 2016. gadā.

Māksliniece ir piedalījusies daudzās vērienīgās grupu izstādēs un saņēmusi vairākas balvas. Sorosa fonda Latvija Mūsdienu mākslas centra gadskārtējās izstādēs “Valsts” (1994) un “Geo-Ģeo” (1997) viņa radīja monumentālus gleznieciskus projektus ārtelpā, par pēdējo saņemot arī starptautiskas žūrijas Grand Prix.

Galerijā ‘M Māksla’ būs aplūkojama metālmākslinieka Aivara Riekstiņa emalju izstāde

“Galerijā M Māksla” 7. februārī atklāta metālmākslinieka Aivara Riekstiņa personālizstāde “Gleznas. Emaljas”, portālu “Delfi” informē mākslinieka pārstāvji.

Aivars Riekstiņš strādā rotu dizaina nozarē, bet šajā izstādē eksponējis darbus, kas gatavoti karstās emaljas tehnikā. Iedvesmu veidot šāda formāta un tehnikas darbus mākslinieks smēlies pirms vairākiem gadiem notikušajā 3. starptautiskajā emaljas mākslas simpozijā, kurā ņēma aktīvu dalību.

Aivara Riekstiņa (1954) radošā darba dzīves un domāšanas sākums ir saistīts ar iestāšanos Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, kur interesantu pedagogu vadībā veidojusies viņa pasaules uztvere un vērtības, kuras noteikušas tālāko likteni. Pēc “lietišķajiem” sekoja trīs gadi metālmākslas studijas Tallinas Mākslas institūtā, no kurienes mākslinieks pārnācis uz Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas nodaļu, ko absolvējis 1979. gadā diplomdarba vadītāja Pētera Martinsona vadībā. Izstādēs sācis piedalīties kopš 1976. gada. Jauno mākslinieku apvienībā iestājies 1982. gadā. Mākslinieku Savienības biedrs.

No 1995. līdz 1998. gadam paralēli pedagoģiskajam darbam Aivars Riekstiņš aktīvi piedalījies Starptautiskajās juveliermākslas izstādēs Sanktpēterburgā un Maskavā.

Tā bija lieliska iespēja redzēt, iepazīt pasaules izcilākos juveliermākslas pārstāvjus un viņu radītos darbus. Šīs tradicionālās izstādes tika rīkotas divas reizes gadā un pārsteidza ar savu vērienīgumu, netradicionālo pieeju. Tas bija laiks, kad radās iespēja izvērtēt savu līdzšinējo radošo darbību, pārliecība pievērsties tādiem materiāliem kā zelts un sudrabs, uztverot to tikai kā līdzekli īstenot savu ieceri, iespēja iepazīt un iegādāties interesantus akmeņus, instrumentus, uzzināt par jaunām tehnoloģijām. Šī Aivaram Riekstiņam bija jauna skola ar savām atklāsmēm. Viņš sāka veikt individuālus pasūtījumus, strādāt ar konkrētu cilvēku, centās izprast katra vēlmes un individualitāti, mācījās atteikties no radoši garlaicīgiem un neinteresantiem darbiem. Ik pa laikam izgatavojis darbus sev un tuviem cilvēkiem, kurus skatītājiem rādījis izstādēs. Sadarbojies arī ar modes māksliniekiem, skaistumkonkursu veidotājiem. 1999. gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē. 2003. gadā ieguvis humanitāro zinātņu grādu mākslā dizainā Latvijas Mākslas akadēmijā. Pēdējo gadu darbi pamatā atrodas kāda privātīpašumā dažādās pasaules valstīs.

Izstāde “Galerijā M Māksla” skatāma līdz 14. februārim. Galerija atrodas tirdzniecības centrā “Riga Plaza”.

Galerijā ‘Jēkabs’ martā norisināsies mākslas darbu izsole

Izsoļu nama/galerijas Jēkabs telpās 7. martā norisināsies 65. mākslas darbu izsole. Izsolē tiks piedāvātas 215 lotes – vecmeistaru un mūsdienu mākslinieku gleznas, grafikas, plakāti, lietišķās mākslas priekšmeti un grāmatas, portālu “Delfi” informē galerijas pārstāvji.

Glezniecības tehniku izsolē pārstāv tādi izcili mākslinieki kā Ieva Iltnere, Jānis Pauļuks, Kārlis Melbārzdis, Biruta Delle, Leo Svemps un citi. Mūsdienu glezniecības kontekstā jāizceļ Ievas Iltneres 1998. gada glezna “Istaba”, kurā atklājas mākslinieces gaumīgi ieturētais stils un joprojām iemīļotā tēma – cilvēks telpā. Gleznā redzama māksliniecei raksturīgā klusināti pelēcīgā toņu palete un vibrējošs krāsas triepiens, kas turpmākajā daiļradē atkāpjas grafiskāku izteiksmes līdzekļu priekšā.

Jāņa Pauļuka 1957. gada gleznā “Dzintaros” atainota to laiku mākslinieku vidū iemīļota pulcēšanās vieta, Dzintaru jaunrades nams. Gleznā redzams Pauļukam raksturīgais ekspresīvais otas triepiens un izteiktā ritmika, kas, līdz ar stilizētajiem cilvēku tēliem, gleznas kompozīciju tuvina abstrakcijai.

Latviešu glezniecības klasiķa Oto Pladera gleznā “Pavasaris” atklājas mākslinieka izcilā krāsu izjūta – ne velti viņš tiek dēvēts par pustoņa meistaru. Mākslinieks ir gleznojis impresionistiskā reālisma stilistikā, īpaši izstrādājot atmosfēriskas gaismēnu nianses. Pladera triepiena tehnikā ir ietekmes no viņa pasniedzēja Vilhelma Purvīša daiļrades.

Izsolē būs pieejamas arī Neles Zirnītes, Māra Ārgaļa, Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un citu autoru grafikas un tušas zīmējumi, kā arī Džemmas Skulmes un Kurta Fridrihsona akvareļi. Aleksandras Beļcovas tušas zīmējums pārstāv ciklu “Dienvidfrancijas iespaidi”. Francijai mākslinieces daiļradē ir īpaša loma – veselības problēmu dēļ viņa tur pavadīja vairākas ziemas, galvenokārt uzturoties Vansā un, veselībai uzlabojoties, apmeklējot arī
Vidusjūras piekrastes pilsētas Nicu, Montekarlo un citas. Šo braucienu laikā tapa liels skaits skiču un zīmējumu.

Izsolē būs pieejamas septiņas Neles Zirnītes grafikas, tapušas laikā no 1987. gada līdz 2007. gadam, tostarp filosofiski piesātinātais darbs “Krauja”, kas 2007. gadā ieguva galveno prēmiju IX Hosē de Riberas starptautiskajā grafikas biennālē Ksativā, Spānijā. Darbs tapis, kombinējot oforta, akvatintas un atklātā kodinājuma tehnikas. Grafikas kolorīts un kompozīcija ilustrē mākslinieces rokrakstam raksturīgo vizuāli trauslo tēlainību, vienlaikus paužot garīgi spēcīgu vēstījumu.

7. marta izsolē tiks izsolīta plakātu kolekcija, kurā ietilpst sešpadsmit plakāti. Pārstāvēto autoru vidū ir Verners Linde, Alfrēds Švedrevics, Bruno Jaunzems, Rihards Zariņš, Ģirts Vilks, Arnolds Pankoks, Andris Breže un citi. Īpaši izceļams ir Andra Brežes 1988. gada plakāts Latviešu avangarda izstādei Rietumberlīnē, kurā atainoti “Zemes saimnieki” – instalācija, kas šobrīd aplūkojama LNMM patstāvīgajā ekspozīcijā. Latviešu avangarda izstāde Rietumberlīnē bija tolaik vēl nepiedzīvots notikums latviešu mākslas vēsturē. Riharda Zariņa 1934. gada plakāts “Aicina mani un sauc mūžīgā Latvijas balss” un Eduarda Kalniņa 1946. gada plakāts “Lai dzīvo 1.maijs” ir reproducēti, kas apliecina to nozīmi latviešu plakāta mākslas kontekstā.

Lietišķās mākslas priekšmetu piedāvājumā jāizceļ plašā Iļģuciema stikla fabrikas trauku kolekcija. Kolekcijā ietilpst kopumā 31 lote – gan trauku komplekti, gan atsevišķi dažādās stikla apstrādes tehnikās tapuši trauki. Iļģuciema Stikla fabrikas produkcija šobrīd mākslas priekšmetu tirgū piedzīvo pacēlumu – šāda tendence ir vērojama pēdējā pus gada laikā. Šobrīd priekšmetu cenas vēl ir pieejamas, taču to skaits, ņemot vērā trauslo materiālu, tirgū nav liels. Fabrikas darbības aizsākumi ir datējami ar 1884. gadu, kad tika dibināta Jakoba Beka (Jacob Beck) stikla fabrika. Vēlāk, 30. gados tika nodibinātā A/S “Iļģeciema stikla fabrika”, 1940. gadā pārdēvēta par “Ciema stikla fabriku” un savu visplašāk pazīstamo nosaukumu “Iļģuciema stikla fabrika” ieguvusi pēc Otrā Pasaules kara. Galerijas pārstāvji secina – mainoties tendencēm interjera dizainā, ir audzis pieprasījums pēc šādiem interjera priekšmetiem un traukiem, jo tie atkal iederas mājokļa iekārtojumā.

Īpaši klātienes izsolei atlasītas arī 12 grāmatas, no kurām izceļams ir apgaismības laika domātāja Garlība Merķeļa otrais izdevums „Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās”, izdots 1800. gadā. Garlība Merķeļa darbi ir ietekmējuši Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi, un jo īpaši jaunlatviešu strāvojumu. Grāmatu kolekcijā pārstāvēti arī tādi izdevumi kā 1928. gadā Maskavā izdotais Latviešu strēlnieku vēstures komisijas izdevums “Latwju strehlneeku wehsture”, 1746. gadā Kēnigsbergā izdotā Georga Manceļa “Jaunā Latviešu Sprediķu Grāmata” un citi. Jūrniecības tēmas kontekstā jāizceļ 1848. gada “Jūrniecības un kuģniecības atlants ar kartēm, shēmām un ilustrācijām”.

Izsoļu nams/galerija Jēkabs regulāri organizē gan klātienes, gan tiešsaistes izsoles. Septītā marta izsoles izstāde ir aplūkojama no 28. februāra līdz 7. martam.

Noliktava pārtop par viesnīcu, mākslas galeriju, biroju ēku un jahtu centru

Vecajā ostas spīķerī, kur pašlaik aktīvi noris rekonstrukcijas darbi, jau gada nogalē ekspluatācijā tiks nodota rekonstrukcijas 1. kārta. Projekta attīstītājs SIA «MIG Holdings» plāno ēkā izvietot birojus, dizaina viesnīcu, mākslas galeriju, kā arī modernu jahtu centru.

Plānots, ka decembrī ēkas rekonstruētajā vidusdaļā un gluži no jauna tapušajā stiklotajā piebūvē izvietosies dažādi biroji. Lielākais nomnieks jaunajā ēkā būs AS «Hansabanka», ar kuru nule kā noslēgts līgums par telpu nomu. Jaunā filiāle izvietosies 2 stāvos, aizņemot nepilnus 700 m2 – tā būs viena no lielākajām Hansabankas filiālēm Latvijā.

Gaumīgākās un mūsdienīgākās biroja mēbeles Latvijā piedāvā Atticus (https://www.birojamebeles.lv/). Biroja galdi, sapulču galdi, krēsli skapji, pieņemšanas telpu mēbeles – viss pieejams plašā izvēlē. Visas mēbeles ir pieejamas gan modernā, gan klasiskā dizainā.

Uz jaunām telpām pārcelsies arī Zemesgrāmatas Liepājas nodaļa, ar kuru tika noslēgts nomas līgums, uzvarot Tiesu administrācijas izsludinātajā atklātajā konkursā par telpu nomu. Spīķerī atradīsies arī Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrs un Latvijas Pasts, kā arī apdrošināšanas kompānija un citi biroji. No ēkas birojiem paredzētās platības pašlaik ir iznomāti 70 %.

Pilnībā ēkas rekonstrukciju un biroju iekārtošanu ar mēbelēm plānots pabeigt nākamā gada pavasarī. Vecajā, rekonstruētajā ēkas daļā tiks izvietota dizaina viesnīca ar 40 viesu numuriem. Jaunā viesnīca tiek veidota, lai tā kļūtu par vienu no interesantākajām dizaina viesnīcām Latvijā. Ēkā atradīsies arī restorāns ar vasaras terasi. Pirmajā stāvā līdzās viesnīcas uzņemšanai atradīsies arī liepājnieku iecienītā mākslas galerija «Māja».

Ēkas rekonstrukcijas un interjera projektu veido arhitekts Agris Padēlis – Līns, kuram ir liela pieredze līdzīgu projektu veidošanā. Interjera izstrādes pamatideja ir saglabāt veco arhitektūru, apvienojot to ar jaunām arhitektūras idejām un risinājumiem.

Kā ļoti atraktīva ēkas daļa būs jahtu centrs ar savu administrāciju, viesu reģistrāciju, atpūtas zonu, interneta piekļuves punktu un informācijas stendiem par burātājiem svarīgām aktualitātēm. Lai palielinātu jahtu uzņemšanas kapacitāti, plānots pilsētas kanālā uzbūvēt pontonus ar kopējo garumu 75 metri. Tuvāko 3 gadu laikā ir mērķis sasniegt 1000 apkalpoto jahtu skaitu sezonā.

Projekta ietvaros paredzēta arī apkārtējās teritorijas labiekārtošana, šajā pilsētas centra daļā veidojot pievilcīgu un sakārtotu vidi, kas uzskatāms par vērtīgu ieguldījumu pilsētas infrastruktūras pilnveidošanā. Ēka atrodas ideālā vietā – pašā pilsētas centrā blakus ostas piestātnei. Apmeklētāju ērtībai tiks izveidota arī bezmaksas auto novietne ar vairāk nekā 110 stāvvietām. Ēka labi eksponējas iepretī topošajai koncertzālei.

Pēc rekonstrukcijas pabeigšanas ēkas kopējā platība sasniegs 7000 m2. Kopējās projekta investīcijas tiek plānotas 3 miljonu latu apmērā. Šogad apjoma ziņā Liepājā šis ir viens no lielākajiem nekustamā īpašuma un biroju investīciju projektiem.

«Šis ir viens no galvenajiem projektiem, kas veicinās visas Liepājas promenādes iedzīvināšanu, lai jau tuvākajā nākotnē tā piesaistītu jaunas investīcijas citu ēku atjaunošanā un labiekārtošanā ar mēbelēm un rezultātā kļūtu par vienu no nozīmīgākajām Liepājas centra sastāvdaļām,» saka Aigars Kesenfelds, SIA «MIG Holdings» (SIA «Māja – Investīciju Grupa» šā gada 2. oktobrī mainījusi nosaukumu) valdes priekšsēdētājs.

Pēc nodošanas ekspluatācijā ar ēkas iznomāšanu un apsaimniekošanu nodarbosies SIA «MIG Holdings» meitas uzņēmums SIA Nekustamie īpašumi «Māja», kas ir specializēts namu apsaimniekošanas uzņēmums ar lielu pieredzi šajā jomā – pašreiz šis uzņēmums apsaimnieko vairāk nekā 40 nekustamo īpašumu.

SIA «MIG Holdings» ir holdingkompānija, kas pilda nekustamo īpašumu, biroja ēku portfeļa un saistīto uzņēmumu kapitāla daļu turētāja funkcijas, koordinē jaunu projektu attīstību, kā arī pārrauga savas kapitāla daļas saistītajos uzņēmumos. Kopā saistīto uzņēmumu struktūrā ietilpst 13 uzņēmumi un to grupas.

Slavenību stiliste Elīna Štobe prezentē savu pirmo autorkolekciju «Slow»

Piektdien, 21.oktobrī, VEFā notikušās Modes manifestācijas laikā savu pirmo autorkolekciju SLOW prezentēja stiliste Elīna Štobe, kura līdz šim bija pazīstama kā populāru Latvijas un ārvalstu skatuves mākslinieku, TV projektu, reklāmu un modes skašu tēla veidotāja.

«Man ir īpašas un tuvas attiecības ar modes pasauli kopš agras bērnības, kas nu vainagojušās pašas radītā kolekcijā, kurā realizēju savas personības dziļākos pārdzīvojumus, ļaujot uzplaukt ziedam, kur katra detaļa pārdomāta un konstruēta tā, lai tērpa nēsātājai iedvestu pārliecību: tu ziedi, tu esi iedvesma, apturi laiku un baudi vasaru četru sezonu garumā!» par savu jauno kolekciju SLOW saka Elīna.

SLOW sieviete ir pārliecināta un vienlaikus – trausla; tieši tik, cik nepieciešams, lai aizrautu sev ziedēt līdzi. «Kolekciju raksturo klasisks siluets un grafiski meklējumi ierastām līnijām ar prioritāru virsuzdevumu kalpot tērpa lietotājai, piekļauties ķermeņa līnijām un iedrošināt ziedēt un aizraut…» vēl piebilst māksliniece.

Stila dizaineres Elīnas Štobes portfolio veido vairāki simti spilgtu imidžu un stila pārvērtību, un, būdama stila dizainere, Elīna veidojusi tēlu estrādes dziedātājai Gabrielai da Silvai (Maskava), mūsmāju dziedātājiem Jānim Stībelim, Antrai Stafeckai, Ievai Kerēvicai, Emīlam Balcerim, Marijai Naumovai, Olgai Rajeckai, projektam «Tev tuvumā» (mūziķiem Martam Kristianam Kalniņam, Arturam Skrastiņam, Valteram Frīdenbergam, Kristianai Stīrānei), izcilajam kinorežisoram Jānim Streičam u.c.

Papildus akadēmiskai dizaina izglītībai Elīna Štobe apguvusi imidža dizainera un fotosesiju stilista praksi. Lielāko pienesumu mākslinieces profesionalitātei devusi sadarbība ar atzītiem fotomākslas meistariem un dalība starptautiskās meistarklasēs, kā arī darbs reklāmas un godalgotos video projektos.

Savukārt kopš sestdienas, 22.oktobra, Elīnas darinātā kolekcija iegādājama latviešu dizaineru veikalā «Taste Latvia» «Galerijā Centrs».

«Gors» svin Mākslas galerijas jubileju un izsludina jaunu izstāžu projektu pieteikumu konkursu

Februāra beigās ar tēlnieka Gļeba Panteļejeva izstādes «Latgales rapsodija» atklāšanu Latgales vēstniecības «Gors» Mākslas galerija svinēja savu pirmā darbības gada jubileju, bet martā tiek izsludināts izstāžu projektu pieteikumu konkurss 2018. gadā galerijā apskatāmajām izstādēm, informē Edīte Husare, Latgales vēstniecības «Gors» (SIA «Austrumlatvijas koncertzāle») Mārketinga nodaļas vadītāja.

2016. gada sākumā, piesaistot profesionālu izstāžu kuratoru, Latgales vēstniecība «Gors» uzsāka Mākslas galerijas iniciatīvu, lai turpmāk koncertzāles apmeklētājiem piedāvātu Latvijas kultūrtelpā nozīmīgu un interesantu dažādos žanros strādājošu mākslinieku darbu kolekcijas. Pirmais darbības gads pierādījis kā mākslinieku, tā Latgales vēstniecības «Gors» apmeklētāju interesi par iespēju Rēzeknē gan izstādīt, gan apskatīt daudzveidīgu izstāžu piedāvājumu.

GORS Mākslas galerijā gada laikā bijušas skatāmas 10 dažāda veida izstādes, kurās pārstāvētas gan glezniecība, gan grafika, gan arī fotogrāfijas. Mākslas galerijas stāstu aizsāka gleznotāja Roberta Muža personālizstāde «Latvija. Ainava. Portrets», kurā tika eksponēta plaša ainavu retrospekcija, kā arī Latvijas vēsturē nozīmīgu personību portretu izlase. Gada laikā Latgales vēstniecībā GORS bija skatāmas arī mākslinieku Ilgvara Zalāna, Anitas Melderes, Mētras Štelmaheres, Ingas Onževas, Pāvela Ostapceva, Ilzes Lībietes un citu autoru darbi.

Mākslas galerijas kuratore Guna Kalnača, atskatoties uz aizvadīto gadu, secina: “Gada laikā kopā ar Latgales vēstniecības GORS komandu esam meklējuši iespējas intensīvo un daudzveidīgo koncertdarbību bagātināt vēl ar vienu mediju – vizuālo mākslu. Paldies māksliniekiem, kuri īpaši šīm izstādēm radījuši jaunas kolekcijas, respektējot telpas specifiku un plašo skatītāju loku, esam rādījuši arī interesantas retrospekcijas, ņemot palīgā no muzeju krājumiem deponētus darbus. Interesanta bija pieredze gleznotājas Diānas Īves darbus integrēt viņas vectēva Jāņa Ivanova koncerta scenogrāfijā. Plašu Diānas Īves darbu personālizstādi koncertzālē redzēsim šajā vasarā. Tā ir viena no mūsu vēlmēm – aicināt izstādīties arī māksliniekus, kuru saknes paaudzēs meklējamas Latgalē. Bet ne tikai – koncertzāles galerija ir atvērta kā jauno mākslai, tā klasiskām vērtībām.»

Latgales vēstniecības «Gors» vadītāja Diāna Zirniņa pauž prieku, ka izdevies attīstīt vēl vienu kvalitatīvu mākslas vietu valstī, turklāt reti kur citur Latvijā kādā autora darbus apskata tik daudz apmeklētāju, kas panākts Mākslas galerijas saturu sasaistot ar pieejamību «Gors» apmeklētājiem – gan ikdienā, gan pasākumu laikā.

2018. gada izstāžu pieteikumus Latgales vēstniecība «Gors» gaida līdz šī gada 30. aprīlim.

Izstāžu projektu konkursā aicināti piedalīties mākslinieki un kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupas vai personālizstādes, kuratora veidotas izstādes u. c. izstādes. Plašāka informācija, konkursa nolikums un pieteikuma anketa atrodami Latgales vēstniecības GORS mājaslapas sadaļā «Izstādes».

Latgales vēstniecības «Gors» Mākslas galerijas notikumi tiek īstenoti ar Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas «Daudzpusīgas profesionālās mākslas pieejamība Latgales vēstniecība «Gors» un Rēzeknes pilsētas domes atbalstu.

Latvijas mākslinieku darbus pasaules tirgū iekļauj 20 000 eiro cenu grupā

Latviešu mākslinieku darbi pašlaik starptautiskā mākslas vidē iekļaujas cenu grupā līdz 20 000 eiro, šodien vēsta laikraksts «Latvijas Avīze», norādot, ka ir arī izņēmumi.

Mākslas galeriju īpašnieki, mākslinieki un mākslas kolekcionāri apgalvo, ka atjaunotās brīvvalsts laikos Latvijā nav izveidojies mākslas tirgus. Galerijas «Jēkabs» vadītājs Jānis Piesis laikrakstam norādījis, ka bez plašāka noieta pasaulē pašmāju mākslinieku veikums iestrēdzis dzimtenē, tāpēc Latvijā par skatītāju un ari pircēju cīnās gan vecmeistaru darbi, gan jauno mākslinieku veikums.

Līdz ar to pat ļoti augstvērtīgu darbu cena varot būt visai pieticīga. «Ja mūsdienu māksliniekam izdodas ieņemt vietu starptautiskā vidē, viņa darbu cenas tomēr vidēji ir augstākas nekā Latvijā,» norāda Piesis. «Latvijā par dažiem desmitiem eiro var sākt veidot savu akvareļu un grafikas darbu kolekciju. Par 100 līdz 150 eiro jau iespējams iegādāties paliekošu vērtību, bet cenu griesti par latviešu mākslas pamatlicēju darbiem mērāmi daudzos desmitos tūkstošu eiro.»

Galeriju īpašnieki ari atklāj, ka dalība prestižajos pasaules notikumos prasot pamatīgus līdzekļus, vidēji 20 000 līdz 30 000 eiro. «Mese finansiāli atmaksājas vien tad, ja izdodas darbus ari pārdot,» norāda galerijas «Daugava» vadītāja Anda Treija.

Mākslinieks Ritums Ivanovs norāda, ka pamatā viņa gleznu ievērojamās cenas ārzemēs esot mīts un daudz no vietējā tirgus neatšķiroties, taču ārzemju pircēju interesi viņš nenoliedz.

Laikraksts apkopojis publiski pieejamo informāciju par mūsdienu latviešu mākslinieku pārdotajiem darbiem. Finansiāli visaugstāk tikusi novērtēta Raimonda Staprāna glezna «Zilā laiva», kas 2014. gadā pārdota par 87 500 eiro.

Vieni no Latvijas labākajiem dizaineriem tiekas īpašā modes vakarā

12.jūnija vakarā veikalā «Taste Latvia» norisinājās īpašs modes vakars, kurā apģērbu gardēžiem bija iespēja pamielot acis un arī iegādāties kādu Latvijas labāko dizaineru veikumu.

«Taste Latvia» rīkoja īpašu vakaru, kurā modes cienītājiem bija iespēja iepazīties ar Antras Hannas Pujēnas zīmola «Cinnamons Atelier», Aleksandra Pavlova zīmola «Alexander Pavlov» un dizaineres Natālijas Jansones jaunajām apģērbu kolekcijām.

Viesus priecēja visu trīs dizaineru uzrunas, skaidrojumi par jaunajām modes tendencēm, kā arī iespēja tās aplūkot klātienē, vērojot viņu tērpu modes skates.

Ikvienu vakara gaitā redzēto tērpu varēja iegādāties, turklāt tērpiem bija īpašas atlaides, šo iespēju steidza izmantot ne viena vien sabiedrības dāma.

Pieklusinātas fona mūzikas pavadībā viesi malkoja vīnu, laikoja apģērbu, kā arī nodevās saviesīgām sarunām.

Modes baudītāju vidū bija aktrise Agnese Zeltiņa, televīzijas seja Lelde Lietaviete un televīzijas personība Gundega Skudriņa, kuras ir lielas Latvijas dizaina piekritējas.

Visas trīs modes skates parādīja, ka šovasar modē ir brūna krāsa dažādās toņu gammās.

Tieši miesas krāsas toņu apģērbs Natālijai Jansonei liekas ļoti seksīgs.

Rīgā eksponēs Vācijas laikmetīgo mākslu 100 miljonu eiro vērtībā

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstāžu zālē «Arsenāls» top Vācijas mūsdienu vizuālās mākslas izstāde – tajā paredzēts eksponēt 77 mākslas darbus, kuru kopējā vērtība pārsniedz 100 miljonus eiro, informēja sabiedrisko attiecību speciāliste Dagnija Dižbite-Svarinska. Izstādes kurators Marks Gisborns ir pasaulē pazīstams mākslas kritiķis un starptautisko izstāžu kurators. Laikmetīgās mākslas izstāde “Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts” izstāžu zālē “Arsenāls būs skatāma no šā gada 17. jūnija.

Izstāde, kurā tiks eksponēti 53 dažādu autoru darbi, kopumā 77 mākslas darbi, kas radīti periodā no 1960. gadu beigām līdz mūsdienām, ir tapusi, apkopojot darbus no 45 dažādām kolekcijām – no Vācijas izstāžu zālēm un muzejiem, kā arī no vairāku mākslas kolekcionāru privātajām krājumiem Vācijā, Šveicē, ASV un Izraēlā. Izstādes vērienīgumu raksturo ne tikai darbu apjoms, bet arī izvēlēto mākslas darbu vērtība, kas kopumā pārsniedz 100 miljonu eiro, norāda organizatori.

Mākslas darbi uz Rīgu tiks atvesti jaunnedēļ, kad, piedaloties izstādes kuratoram Gisbornam un LNMM izstādes kuratorei Astrīdai Rogulei ar komandu, tiks sākti izstādes ekspozīcijas iekārtošanas darbi izstāžu zālē «Arsenāls».

Izstādes dizaina koncepciju ir veidojis Martins Vizbulis. Viņa uzdevums bija piemērot «Arsenāla» zāles daudzo lielformāta gleznu, fotogrāfiju un zīmējumu izvietošanai, instalāciju un video darbu instalēšanai saskaņā ar izstādes kuratora Gisborna koncepciju – četri savstarpēji saistīti stāsti par vācu mākslas procesiem.

Uz izstādes atklāšanu Rīgā ieradīsies vairāk nekā 20 mākslas darbu kolekcionāru, galeriju īpašnieku un muzeju speciālistu grupa no Vācijas, Itālijas un ASV.

Ar izstādi «Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts» tiek iezīmēts jauns posms Latvijas un Vācijas kultūras sakaru dinamikā, jo jūlijā izstādi apmeklēs Vācijas kultūras un mediju lietu ministre Monika Gritersa, un par to liecina arī lielā ieinteresētība, ko izrādīja Vācijas mākslas muzeji, mākslas galerijas, privātkolekcionāri un paši mākslinieki, kas piekrita piedalīties izstādē ar saviem labākajiem darbiem, stāsta izstādes organizatori.

Eksponēto mākslas darbu autoru vidū ir tādas personības, kā Georgs Bāzelics, Jozefs Boiss, Andreass Gurskis, Anzelms Kīfers, Zigmārs Polke, Gerhards Rihters un Villijs Zite.

Laikmetīgās mākslas izstāde «Gara radinieki. Vācu māksla, pēdējais pusgadsimts» Rīgā būs skatāma līdz 21.augustam.

Izstāde tapusi ar uzņēmēja Gunta Rāvja un uzņēmuma «Forta Medical» atbalstu.

Brekte un «Galerija 21» gūst atzinību «ArtVilnius’12»

Starptautiskajā mūsdienu mākslas mesē «ArtVilnius’12» par labāko ārzemju jauno mākslinieku vecumā līdz 35 gadiem atzīts Kristians Brekte, kura darbus uz Lietuvu aizvedusi galerija «Alma», bet par labāko ārvalstu mākslas galeriju – «Galerija 21» no Latvijas.

Par labāko ārzemju mākslinieku atzīts Krišna Murari Mišra no Indijas, kura darbs iekļauts «Galerijas 21» veidotajā Indijas mūsdienu mākslas ekspozīcijā. Šo ekspozīciju kā vienu no spilgtākajiem šā gada pārsteigumiem vērtējuši arī paši mākslas meses rīkotāji.

Labākās Lietuvas mākslinieces titulu ieguvusi gleznotāja Audrone Petrašūnaite, bet labākā Lietuvas jaunā mākslinieka godalgu saņēmis Aļģirds Gatavecks. Par labāko Lietuvas galeriju atzīta Viļņas Mākslas akadēmijas tekstilgalerija «Artifex».

Mese, ko Viļņā jau trešo reizi rīko Lietuvas galeristu asociācija, aicina iepazīties ar tēlotājmākslas ekspozīciju, ko veidojušas 53 mākslas galerijas no 12 pasaules valstīm.

Līdz pat svētdienai Viļņas izstāžu centrā «Litexpo» būs apskatāmi vairāk nekā tūkstoš mākslas darbu, tiks piedāvāta arī māksliniekiem veltītu filmu programma, izglītojoši pasākumi dažādu paaudžu skatītājiem, tikšanās ar māksliniekiem, diskusijas, lekcijas un performances. Pēdējā mākslas gadatirgus dienā kļūs zināms arī skatītāju balvas laureāts.

Kā pēc meses atklāšanas raksta avīze «Lietuvos rytas», šogad ekspozīcija piesaista gan ar dzīvespriecīgiem, gan ironiskiem un provocējošiem darbiem, un daudz retāk nākas dzirdēt izsaucienus: «Bet kur te ir māksla?»

Atšķirībā no iepriekšējām reizēm šogad Viļņas mākslas mesē jau no paša sākuma jūtama arī liela kolekcionāru rosība. «Meses apmeklētāji var pārliecināties, ka mūsdienu māksla ir patiesi interesanta,» atzinusi gadatirgus mākslinieciskā vadītāja Raminta Jurēnaite.

Viņa atgādinājusi, ka «ArtVilnius’12» šogad, tāpat kā pērn, aicina arī uz «Jaunā kolekcionāra stendu», kur iesācēji kolekcionāri var iegādāties sev tīkamus mākslas darbus tikai par dažiem simtiem litu.

Kā uzskata viens no žūrijas komisijas locekļiem Česlovs Lukensks, šā gada mese «apliecina mākslas dzīvotspēju Lietuvā».